Tenis D

Mans Fujifilm X100 apskats.

2011-12-27T18:23:00.233+02:00

Fujifilm X100. Kā īsti es skatos uz šo kameru?
Vai tas ir tikai "dārgs ziepjutrauks" smukā iepakojumā?
Vai tomēr tur slēpjas kas vairāk, zem šī klasiskā paskata motora pārvalka..

Piebilde pašā sākumā: Šis nebūs tīri tehnisks apskats.
To, ar visiem parametriem Jūs varat apskatīt šeit: www.dpreview.com/reviews/FujifilmX100/

Mans stāsts sākās ar to, ka es nonācu jaunas kameras meklējumos.
Klasiskais stāsts: Man bija liela DSLR kamera kuru vairs negribējās nēsāt līdzi, jāņem mugursoma, vai pleca soma.. Pat to ņemt līdzi sāka apnikt.
Plus tās somas ir jāpieskata, piemēram ballītē, vai arī jebkur citur ja to noliec jo visu laiku nēsāt nav ērti. Un dzīvē ir ļoti daudz gadījumi, kuros labprātāk vēlos pievērst uzmanību kam citam vairāk, kā somas uzmanīšanai.
Pēdējā gada laikā es sāku apceļot Rīgu. Agri no rītiem un pavēlāk vakaros.
Es sāku pamanīt lietas, situācijas un brīnišķīgus momentus, ko labprāt būtu fotogrāfējis ja tikai man būtu fotokamera pie rokas(vai kabatā).
Un fotokamera man bija, bet mājās. Augstākminēto iemeslu dēļ.

Iepriekšējā kamera sāka mani ierobežot arī tīri tehniski, jo kā atklājās tad lielākoties mēs dzīvojam F2 ISO1600 - ISO3200 apstākļos(ja vēlamies fotogrāfēt no rokas). Un Canon 40D uz to nebija spējīgs. Saglabājot kvalitāti ne.

Fujifilm X100. ISO3200.

Tāpēc es jau kādu laiku pētīju dažādas mazākas kameras, ieskaitot Canon G12 un tamlīdzīgās, līdz nonācu pie secinājuma, ka man vajag ko labāku.
Kompaktu, bet ar labāko iespējamo attēla kvalitāti un zemāko iespējamo augsto ISO trokšņu līmeni.
Uz šo brīdi ir pieejamas arī ļoti daudz un dažādas Micro Four Thirds, kā arī līdzīgas maza izmēra kameras, bet man vienmēr ir paticis optiskais skatu meklētājs.
Un fotogrāfēt caur elektronisko gluži vienkārši, tas nav tas pats..
Ja ikdienā es pavadu vairāk laika pie datora ekrāna, tad vismaz fotogrāfējot es cenšos no tā aizbēgt.
Un pat salīdzinoši ar citām DSLR mazākais Canon 550D + 50mm F1.8 objektīvs man liekas pārāk lieli staipīšanai ikdienā sev līdzi.

Tas bija laiks, kad tirgū parādījās Fujifilm X100.

ISO1250.

Sākumā, pēc pirmajiem produkta attēliem un uzzinot cenu, es nodomāju:"Skaists aparāts, bet diezvai attaisnos savu cenu."

Tad tagad šeit sēžu, aptuveni gadu vēlāk, pārdevis gandrīz visu savu Canon sistēmu, ar Fujifilm X100 man blakus uz galda un kopš iegādes pirmās dienas joprojām domāju ka šī kamera ir katra par to samaksātā santīma vērta.
Uzskatu ka cilvēks ir apguvis kameru tad, kad spēj tumsā, intuitīvi pēc pogām vien, sameklēt visas sev nepieciešamākās funkcijas ātri un efektīgi, un izmantot tās lai iegūtu sev vēlamo rezultātu. (Ja protams cilvēks fotogrāfē tumsā)
Tā kā tagad esmu nonācis tik tālu, domāju ka ir īstais brīdis uzrakstīt tādu kā X100 review. :)

Kad X100 sāka parādīties tirgū, ārzemēs visi Pro fotogrāfi sāka to iegādāties un testēt, kas nebūt nav parastā pieredze. Parasti tieši kameru izgatavotāji ir tie, kas izsūta kamras tiem pašiem fotogrāfiem, lai tie notestētu un pozitīva rezultāta gadījumā iegādātos jauno kameru sev.
Fujifilm X100 profi sāka iegādāties par saviem līdzekļiem un lielākā daļa arī izvēlējās paturēt. Atsauksmes bija dažādas un joprojām tādas ir.
Turklāt neskatoties uz cenu, vēl joprojām Amerikā reti kur šī kamera ir pieejama(pat lielākajos veikalos netā) jo Fujifilm nespēj to saražot tik lielos daudzumos kāds pēc tās ir pieprasījums.

Kamera manās rokās:

Pirmkārt:
Tā nav spoguļkamera, pēc tādas neizskatās un arī negrib tāda būt. Kaut arī attēla kvalitātes un augsto ISO trokšņu līmeņa ziņā tā pārspēj pat Canon 7D: DXOmark Tests.
Tā ir pavisam cita fotogrāfēšanas pieredze.

Piemēram Fujifim X100 var uzslēgt "Silent mode".
Šajā settingā kamera strādā praktiski bez skaņas.
Turklāt to var izdarīt ātri un vienkārši, paturot displeja pogu mazliet ilgāk.
Tas nozīmē neuzbāzīgu pieeju dabiskāka paskata situācijām, kuras ar spoguļkameru uzņemt ir diezgan nereāli.
X100 no priekšas un no augšas izskatās pēc kādas klasiskas filmu fotokameras un cilvēkiem nezkāpēc ir mazāki iebildumi, ja tie uzskata ka tiek fotogrāfēti ar filmu.

Otrkārt:
Unikālais skatu meklētājs!!
Pavisam noteikti ir labākais skatu meklētājs caur kādu es esmu skatījies uz pasauli.
Optiskajā skatu meklētājā ir redzama visa iespējamā informācija(visi kameras setingi). Ir iespējams uzslēgt arī līmeņrādi, kas ir noderīga opcija.
Visu šo informāciju ir iespējams arī atslēgt. Gan nevaru iedomāties nevienu iemeslu lai to darītu :D
Jā, optiskajā skatu meklētājā var redzēt daļu no objektīva, pirmoreiz tajā ieskatoties(kā tas ir visām rangefinder stila fotokamerām), bet fotogrāfējot ilgāk to ikdienā nemana. Turklāt pēc nofokusēšanas elektroniskais rāmītis pārbīdās uz patieso fotogrāfijas atrašanās vietu skatu meklētājā(jo dēļ tā malējā izvietojuma protams rodas nobīde). Tākā pēc nofokusēšanas aparāts parāda kur būs kadrs, tad tas nesagādā problēmas ar iekadrēšanu.
Pēc nofotogrāfēšanas turpat optiskajā skatu meklētājā parādās gatavais kadrs.
Kāds tas arī izskatās.(Tas ir defaultā ieslēgts, bet to ir iespējams arī atslēgt).

Fotogrāfējot ar optisko skatu meklētāju tajā ir redzams vairāk, nekā bildes izmērs, tāpēc iespējams caur to vērot to kas ieiet un iziet no kadra fotogrāfēšanas laikā.
Elektroniskais rāmītis rāda aptuveni 95% no bildes lieluma, tātad bildē būs redzams mazliet vairāk uz visām malām.
Tomēr strīdīgā situācijā ar vieglu slēdzīša pagrūšanu ir iespējam pāriet no optiskā uz elektronisko skatu meklētāju. Un tajā attēls redzams 100% vienāda izmēra ar galarezultātu.

Treškārt:
X100 ir uzbūvēts ar fiksētu 35mm(ekvivalents 35mm kamerām) platleņķa objektīvu.
Tātad, nav iespējams mainīt objektīvus. Tas ir ļāvis Fujifilm saglabāt iespējami kompaktāko izmēru, kā arī radīt kameru ar iespējami labāko sensora vs objektīva attiecību, pieskaņojot vienu otram perfekti.

Tāpēc objektīvs ir superass pat uz F2.
Lielāko daļu no dabiskajā gaismā topošām bildēm es fotogrāfēju tieši uz F2.
Ir taču Latvijas tumšākais gada periods.
Plus tas dod smuku fona izplūdumu:

Fujifilm X100. F2.

Ceturtkārt:
Augstie ISO. Kā jau pieminēju, šī kamera tajos jūtas kā zivs ūdenī.
Un kas pats galvenais: tā pat uz ISO3200 un augstākiem nezaudē krāsas.
Turklāt šai kamerai ir lieliski izstrādāta Auto ISO funkcija.
To ir iespējams uzregulēt tā, ka kamera fotogrāfē līdz noteiktam slēdža ātrumam un ja nepietiek gaismas, tad palielina ISO līdz noteiktam lielumam(ko iestati pats). Man tā ir uzstādīta uz 1/60th un ISO3200.
Piemēram: ja paliek tumšāks, kā lai fotogrāfētu ar 1/60 tad Auto ISO automātiski ceļ ISO. Tā līdz pat ISO3200. Tas protams strādā Aperature Priority modē.

ISO3200.

Pieckārt:
Dabiskā krāsu apstrāde un iebūvētā auto baltās krāsas balansa noteikšana ir brīnišķīga. Visas fotogrāfijas kas līdz šim ir redzamas šajā apskatā ir JPEG formātā uzņemtas, tieši no kameras, bez pēcapstrādes.(Izņemot samazināšanu ievietošanai netā).

Lūk vēl tādi piemēri:

Volcom Superparks.

Suns Teno. Kameras dabiskā melnbaltā apstrāde.

Čaka iela naktī.

Ziedoņdārzs.

Domina šopping.

Iepirkšanās pirms Ziemassvētkiem :)

Ziemassvētku rīts Baldonē.

Baldones Baznīca.

Teno un Airita :)

Sestkārt:
Lietošanas ērtums.
Iegādājoties kameru es to dzīvē ieraudzīju pirmo reizi.
Un tā dzīvē izskatās vēl mazāka, nekā bildēs.
Tomēr visi slēdzīši un pogas liekas pamatīgi būvēti un ir viegli aizsniedzami, kā arī ērti lietojami.
Patīk tas ka uz objektīva ir īsta iespēja regulēt asuma dziļumu tieši kā filmiņu kamerām. Un slēdža ātrumam ir pašam savs slēdzis protams.
Es domāju ka šeit daudz neiedziļināšos, jo tādas fotogrāfijas var atrast jau ļoti daudz netā, teikšu tikai ka grozīt šos slēdžus vien jau ir patīkama pieredze, un pārslēdzot tos atskan viegls klikšķis.
Pieminēšu vien ka Fujifilm ir parūpējies par tiem cilvēkiem, kam ir lieli, neveikli pirksti radot iespēju saslēgt menu un visas pārējās režīmu pogas, vienkārši un ātri - paturot menu pogu dažas sekundes ilgāk.
Tas saslēdz šīs pogas un rezultātā tās nospiežot nereaģēs.
Ja tās rodas vajadzība kustināt, tad var tādā pat veidā- paturot pogu tās arī atgriezt atpakaļ strādājošā stāvoklī.

Septītkārt:
Papildus funkcijas, kā piemēram Panorāmas mode.
Tā strādā ļoti labi. Es teiktu izcili. Tomēr man patīk arī ka dažreiz no rokas tā nostrādā neperfekti. Tas ir tāds stilīgs efekts.
Pievienošu divus piemērus, kas dod priekšstatu par to kas tas ir:

Manuprāt labākais skrituļslidu veikals Latvijā. Taktika. A.Čaka iela 54.

Ir iespējamas arī vertikālas panorāmas. Kā uzzināju tad tā funkcija oriģināli paredzēta lai iegūtu iespējami lielāku attēlu, pagriežot kameru vertikāli un tad taisot panorāmu ierastajā veidā. Tas skan loģiski, bet man patīk arī no lejas uz augšu(un otrādi). Fun.

Astotkārt:
Fujifilm X100 izmanto līdzīgas sistēmas Leaf Shutter, kā vidējā formāta kamerās(tas ir iestrādāts objektīvā). Tiek darbināts elektroniski(tāpēc arī ir iespējams atslēgt skaņu) un tas ļauj sinhronizēt zibspuldzes uz praktiski visiem slēdža ātrumiem.
Tieši tā!!! Iztēlojies sinhronizēt aparātu ar zibspuldzēm gaišā vasaras dienā uz F2 un 1/1000 sekundes daļu!!
Un tas darbojās gan ar iebūvēto zibspuldzi, gan arī uzliekot ārējo. Kā arī sinhronizējot ar raidītāju palīdzību. Turklāt nezaudējot jaudu!!
Kur to var izmantot?
Piemēram lai dabūtu debesis dramatiskākas, vai zilākas gaišā dienas laikā.
Vai arī praktiskāk, lai attēlā apstādinātu kustību, kā tas ir pierasts inlaina un skeitborda fotogrāfijās:

Shutter: 1/500.

Ķirpis Tev iesaka Fujifilm X100.

Ao top porn.

Ollijs pāri dīvānam slepenajā parkā. 1/500.

BS Five - 0.

Dāvis N.

Ātrs BS Smith grind pa ledžiņu.

Visas šīs fotogrāfijas ir ar minimālu apstrādi un izmantojot Yongnuo RF-603C raidītājus ar 2x Canon 430ex zibspuldzēm.

Manu Yongnuo RF-603C raidītāju apskatu vari apskatīties ŠEIT.

Zemāk fotogrāfijas kas uzņemtas izmantojot tos pašus raidītājus, bet vienu zibspuldzi ar lietussargu:

Vecākā grupa. Foto no bērnu un jauniešu folkloras kopas "Kokle" Ziemassvētku sērijas.

Vidējā grupa. Foto no bērnu un jauniešu folkloras kopas "Kokle" Ziemassvētku sērijas.

Kameras īpatnības:
Palasot ārzemju atsauksmes un apskatus ir skaidrs ka arī īpatnības šai kamerai netrūkst.
Tomēr tā kā par visām tām biju informēts jau pirms kameras iegādes, kā arī tāpēc jo lielākā daļa cilvēku to salīdzina ar savu DSLR, kam pamatā ir uzsvars uz pavisam citiem parametriem:
Es tos neuzskatu par mīnusiem ja tie neapgrūtina manu spēju fotogrāfēt to ko vēlos, tā kā to vēlos.

Pirmā:
Ieslēgšana.
Kameras ieslēgšanas ātrums ir lēnāks nekā tas pierasts uz DSLR.
Tas prasa aptuveni 2 sekundes laika.
Tāpēc es ieslēdzu kameru jau paņemot rokās, vai velkot laukā no jakas apakšas.
Kamēr to pielieku pie acs, tā jau ir ieslēgusies.
Ieslēdz to pirms liec pie acs. Problēma atrisināta.
Katrā ziņā, man prasīja daudz vairāk laika izvilkt DSLR laukā no pleca, vai mugursomas, lai fotogrāfētu uz ielas.
Kamerā ir iebūvēta arī "Quick Start Mode", ko neesmu izmēģinājis jo man netraucē arī šī brīža ieslēgšanās ātrums. Tomēr ātrā starta funkcija pastāv un tā samazinot ieslēgšanās laiku līdz 0,7 sekundēm. (Saīsinot baterejas darbības laiku).
Ja patīk momentāla kameras ieslēgšanās, vienkārši iegādā vairākas baterejas un problēma atrisināta.

Baldone. (Pavisam minimāla apstrāde)
Ejot garām šim skatam izlēmu to piefiksēt, ieliku roku aiz jakas un kameru ieslēdzu reizē ņemot laukā un liekot pie acs. Kamēr pielieku pie acs, kā jau minēju, kamera ir ieslēgusies un gatava bliezt. Kačing.

Otrā:
Baterija.
Ļoti daudz lietotāji sūdzas par baterijas darbības laiku.
Ka tā neizvelkot cauri vienai dienai.
Man šī problēma nepastāv, es katru dienu fotogrāfēju pāris bildes, dažas dienas vairāk, dažas mazāk. Un man batereja pat nav nokritusies par vienu iedaļu jau no svētdienas, kad fotogrāfēju Ziemassvētku ballīti gandrīz visu laiku lietojot iebūvēto zibspuldzi.
Fujifilm garantē ka baterija izturēs bez lādēšanas līdz būs uzņemtas apmēram 300 fotogrāfijas. Es paspēju nofotogrāfēt vismaz 500 un vairāk.
Un tas jau ir daudz, šāda tipa kamerām. (atkal: X100 nav DSLR).
Kā jau minēju tad fotogrāfēju kopš svētdienas, katru vakaru un šodien ir piektdiena :)
Vienīgā sūdzība par bateriju ir tā ka tiklīdz nonāk nost viena iedaļa, var uzskatīt ka beterija ir tukša. Ja parādās viena iedaļa nost, tad var nest uzreiz un lādēt.
Atlikušās iedaļas, līdz pat pilnībā iztukšotai baterijai būs vairs tikai 20-30 minūšu jautājums. Izmēģināju un vēl paspēju nofilmēt 2x 10 minūšu video līdz kamera izslēdzās dēļ tukšās baterijas.

Trešā:
Video.
Fujifilm X100 ir spējīgs uz HD kvalitātes(720p) video uzņemšanu.
Man ar to ir pilnībā pietiekoši. Arī uz GoPro Hero HD es biežāk lietoju tieši 720p izmēru.

Tiklīdz sāc filmēt, tā vairs nav iespējams mainīt setingus. Iespējams ir, fiziski uz kameras, bet video no tā nemainīsies līdz apstāsies lai sāktu filmēt nākošo video.
Tāpēc izvēlies visus parametrus un bliez.
Automātiski AF strādā uz Continious, kas ir mazliet kaitinoši jo visu laiku medī asumu ja mazliet izmaini leņķi leņķi.

Tāpēc man patīk uzlikt uz Manual fokusu un fokusēšanai pirms filmēšanas sākšanas izmantot tam atsevišķi paredzēto AFL pogu.

Ļoti intresanta funkcija ir iespēja pietuvināt kadru, no 35mm ekvivalenta (35mm kamerai) pārejot uz aptuveni 105mm objektīva redzes leņķi, nezaudējot kvalitāti.
Tā kā filmējot video tāpat tiek izmantoti tikai pāris megapikseļi no sensora spējām, tad tā man liekas ļoti laba papildfunkcija.

Tikko sāc filmēt, tā patiešām neko vairs nevar mainīt(izņemot apstādināt filmēšanu) nestrādā pat manual fokuss.. Tas gan man liekas dīvaini.
Ak jā, un atceries skatīties šos testa video 720p HD kvalitātē :)

Ceturtā:
Manual fokuss.
Manuālā fokusa gredzens liekas tur atrodas vairāk smukumam, nekā fokusēšanai.
Tas der vienīgi fokusa iestādīšanai uz attālumu(ko var redzēt uz ekrāna).
Pozitīvais ir tas, ka redzams uzreiz patiesais asuma dziļums, metros: no - līdz.
Tie kas ar šo kameru fotogrāfē manuālajā fokusā arī lieto AFL pogu lai kamera nofokusētu ar autofokusu un tad pieregulē mazliet ar roku.
Šī ir autofokusa kamera. Un labu autofokusu es arī no tās sagaidu.
Jā tas ir mazliet lēnāks nekā uz DSLR, (šī kamera nav DSLR).

Piektā:
Kamerai ir iebūvētas atsevišķi RAW poga un Fn poga kuru var iestatīt sev vēlamajai funkcijai. Fn poga defaultā stāv uz ISO regulēšanu. Un es to tā arī atstāju.
Vienīgā īpatnība ir tā, ka lai arī ar ISO pogu iespējams izvēlēties jebkuru ISO settingu, nav iespējams izvēlēties to uzlikt uz Auto ISO. Lai uzliktu auto ISO jāiet iekšā menu.
Man ļoti patīk RAW poga. Būtu protams patīkami ja arī to pogu varētu pieregulēt kādai no dažādajām funkcijām(kā Fn pogu) tomēr man tā patīk arī kā RAW poga.
Tā pārslēdz fotogrāfēšanas formātu no JPEG uz RAW + JPEG.
Tāatad tiem gadījumiem, kad vēlies fotogrāfēt raw formātā, var nospiest to pogu.
Vai arī otrādi, ja vēlies fotogrāfēt tikai jpeg formātā.
RAW formāts kamerai ir īpašs ar to, ka to var jau iekšā kamerā apstrādāt kā jebkuru no JPEG gadījumā gatavo bildi, kā arī saglabāt apstrādātu jpeg formātā.
Piemēram nofotogrāfēt rawā un tad iekšā kamerā no tās uztaisīt vēl vienu tādu pašu melnbaltu, kādā no filmu efektiem, vai piemēram gaišāku.
Ir iespējams arī uzlikt Film simulation bracketing, kad aparāts nofotogrāfē RAW formātā bildi, pēc tam pārtaisa uz 3 jpegiem katru ar savu filmu efektu saglabājot tikai šos jpegus :)

Sestā:
Macro.
Macro mode strādā tikai ar elektronisko skatu meklētāju.
(jo tik tuvu pieliekot aparātu būtu pārāk liela nobīde skatu meklētājam no vietas kur patiesībā tēmē objektīvs)
Un Macro ir salīdzinoši mīkstas bildes līdz pat F4.
Ir cilvēki kas fotogrāfē arī macro uz F2 un liek netā lieliskas bildes, bet man patīk asums tikai no F4.
Ņemiet vērā ka tas ir tikai macro modē. Parastajos attālumos šis objektīvs ir ļoti ass pat uz F2:

Auksta diena :D Pavēro 100% palielinājumā.

Septītā:
Atmiņas karte.
Šim aparātam ir nepieciešama ļoti laba atmiņas karte.
Jo labāka karte, jo ātrāk Fuji X100 strādās.
Tas attiecināms gan uz iekšā slēgšanu, gan attēla saglabāšanas ātrumu.
Es iegādājos Transcend (desmitās klases) 8GB atmiņas karti Baltijas foto servisa veikalā uz P. Brieža ielas par aptuveni 11Ls. Pēc testiem ir viena kas ir labāka un tā ir Sandisk Extreme kautkāda variācija kas maksā 33Ls par tikpat GB.
Sākumā domāju ka apgreidošos uz tādām vēlāk, tomēr šobrīd nejūtu pēc tā vajadzību.
Ar tukšu 8GB karti man rāda ka ir brīva vieta 1616 labākās iespējamās kvalitātes un lielākā izmēra JPEG bildēm un man līdz šim vēl nav izdevies to piepildīt.
Atmiņas karti ieliekot aparātā to vajadzētu formatēt tieši aparātā.
Tad aparāts strādā vēl ātrāk.
Tomēr tas nav nekas jauns. Tā esmu darījis vienmēr, ar visām savām kamerām.

Astotā:
Filtri.
Lai uzliktu filtrus Fuji ir izgatavojuši ļoti dārgu adapteri, kas komplektā nav iekļauts.
Tomēr to var apiet uz objektīva uzskrūvējot divus 49mm filtrus, tikai apgrieztus otrādi. Pirmajam ir jābūt tukšam. Bez stikliņa un tad otrs var būt jau ar aizsargstiklu. Pirmajam jābūt tukšam, jo pārejot uz makro režīmu priekšējais objektīva elements izbīdās mazliet vairāk uz āru, gadījumā ja lietotu tikai vienu UV filtru apgrieztā veidā, var sabojāt priekšējo elementu.
To ir sīkāk apraksījis Zack Arias arī ar piemēriem bildē savā savā Fujifilm X100 apskatā.
Kopumā iesaku izlasīt šo apskatu. Tas ir lielisks. SPIED ŠEIT.
Vēl viena superlabs apskats ko iesaku izlasīt ir Dan Carr sarakstīts un atrodams ŠEIT.

Ja Tev patīk DSLR un nekas cits fotogrāfēšanai nešķiet piemērots, tad jau esi atradis ideālo kameru sev: savu DSLR.
Ja vēlies cita veida pieredzi, kompaktākā veidā, pieredzi kas ir līdzīgāka fotogrāfēšanai ar filmiņu. Tad iesaku pamēģināt Fujifilm X100.

Vai es to iegādātos vēlreiz?
Pavisam noteikti.
Vai es to ieteiktu draugam?
Pavisam noteikti, bet tas būtu atkarīgs no drauga :D

Noslēgumā vēlos piekrist Zack Arias, sakot ka ja viņi uztaisītu šai kamerai vēl vienu versiju ar fiksēto apmēram 90mm F2(ekvivalentu) portretu objektīvu, tad no divām kamerām būtu perfekts komplekts un varētu visus dslr mest pie malas :D

Šī apskata noslēgumā vēl viena bilde, neapstrādāta, taisni laukā no kameras.

Ja ir kādi jautājumi, droši raksti :)
Paldies un Laimīgu Jauno Gadu :)
Peace.

RF-603C: Mans Yongnuo tests.

2011-10-07T12:22:00.041+03:00

Kā jau virsrakstā minēts: Ilgi gaidītais Yongnuo RF-603C bezvadu raidītāju tests.

Reiz sensenos laikos (vai arī, pirms aptuveni gada) es nolēmu tikt pie jauniem bezvadu raidītājiem. Sistēma kas man bija, sāka pamazām apnikt, dēļ ierobežotības kas man bija nepārtraukti jāapiet. Situācijās kad to nevarēju apiet, man tā sāka apnikt vēl vairāk. Loģiski, ka sāku interesēties par jaunumiem tirgū.

Kopš tās dienas, kad es dabūju savu pirmo zibspuldzi viss ir pamatīgi mainījies.
Tajā laikā, kad sāku, pastāvēja tikai dažas uzticamas sistēmas(un visas izcili dārgas).
Tomēr par laimi mums, tehnoloģijas ir attīstījušās līdz ar jaunajiem uzņēmumiem, kas sākuši ražot ļoti kvalitatīvas lietas par ļoti sakarīgām cenām.
Viena no visvairāk pazīstamajām ir Honkongas firma Yongnuo.
Viņi sāka ar labām zibspuldzēm, kas maksāja ap 20Ls un strauji attīstījās pievienojot zibspuldzēm savienojošos vadus ar strādājošu TTL sistēmu, līdz pat dažāda veida bezvadu raidītājiem.
Tie šobrīd jau visā pasaulē ir pazīstami ar savu izturību un uzticamību.
Izvērtējot internetā lasīto un reālās cilvēku atsauksmes, nolēmu iegādāties tieši Yongnuo RF-603. Kāpēc? Par to tālāk šajā rakstā:

RF-603 plusi un mīnusi:

Plusi:
1. Viens no vislielākajiem plusiem ir sistēma, kas ir līdzīga raidītāju vadošajai firmai "Pocketwizards". Proti, katrs uztvērējs ir arī raidītājs un otrādi.
Ko tas nozīmē man? Ja man ir 4 RF-603 raidītāji un viens iziet no ierindas, tad man nav jāiepērk papildus ierīce(jauns raidītājs), kas parasti nenāk atsevišķi bez vēl viena uztvērēja(tas nozīmē lielākas papildus izmaksas).
Piemēram: Es fotogrāfēju ar 2 zibspuldzēm (nost no kameras) un trešais raidītājs ir uz aparāta. Ja ar to kautkas atgadās, tad es varu paņemt jebkuru citu no tiem trīs(vai ceturto), uzspraust uz aparāta un mierīgi turpināt strādāt tālāk.
Turklāt RF-603 raidītāji katrs pats saprot, vai tie ir raidītājs, vai uztvērējs, tiem nav nepieciešami nekādi papildus slēdži.
Līdz šim visi četri ir izturējuši pilnīgi visus pārbaudījumus un arī turpmāk netaisās plīst, tomēr ir labi apzināties, ka pastāv augstāk minētā iespēja, ja nu kas atgadītos.

Tā izskatās viss kopā (raidītājs uz statīva ar zibspuldzi un lietussargu).

2. RF-603 izmanto parastās AAA baterijas, kuras iespējams iegādāties gandrīz katrā bendzīntankā uz šīs planētas. Honkongai ierasts ir ražot raidītājus ar nesakarīga tipa dārgām, pusmazajām baterejām, ko iespējams iegādāties tikai retajos(labākajos) fotoveikalos, vai arī atsevišķi pasūtot internetā.
Tas man likās milzīgs ieguvums, jo nu es varu nesatraukties par iespējamo bateriju iztukšošanos, kas ik pa laikam arī gadās(gan ne pārāk bieži). Plus vienmēr lēti varēšu iegādāties arī rezerves baterijas.

3. Ar speciāla vada palīdzību(tas ir iekļauts komplektā) es varu katru no raidītājiem lietot arī kā fotoaparāta palaidēju.
To darot arī uztaisīju uztveršanas attāluma testu.

Šeit redzams testa laukums.

Šeit esmu redzams es, lietojot RF-603. Nospiežot pogu un tam nostrādājot iedegas abas sarkanās uguntiņas, ko jūs variet redzēt man rokās.
Tas ir raidītāja pārlādēšanas indikātors. Uzreiz pēc tam iedegas viena zaļā lampiņa, kas apzīmē gatavību strādāt. (Nofokusējot iedegas divas lampiņas zaļā krāsā, liecinot par to, ka sistēma sadarbojas, aparāts ir nofokusējis un gatavībā fotogrāfēt- protams lietojot autofokusu)

Šeit esmu redzams jau daudz, daudz tālāk. Un joprojām raidītājs strādā perfekti.

Šī fotogrāfija jau izskatās līdzīga pirmajai, kurā bija attēlots tukšais laukums. Esmu aizgājis tik tālu, ka šādā izmērā skatoties (pat zinot kur kadrā esmu) ir grūti mani saskatīt.

Tas pats kadrs. Pievilku mazliet tuvāk, lai kautcik var apskatīties. Stāvu pie abiem stabiem tālumā. Kamēr raidītājs, katru reizi nospiežot pogu, joprojām strādā perfekti.
Tas nozīmē arī to, ka tādā attālumā iespējams aiznest zibspuldzi un nolikt kādam īpašam kadram. (labāk gan kopā ar asistentu, jo pat skrienot to attālumu nevar pārvarēt pietiekoši ātri, ja statīva tuvumā parādās kāda šaubīga persona).

4. Tas sadarbojas ar Canon zibspuldzēm (Canon versija. Ir pieejamas Canon un Nikon versijas, par tām liecina burtiņš aiz cipara. Piem.: RF-603C, vai 603N)
Tas nozīmē ka pat ja zibspuldze būs iemigusi,(to nelietojot kādu laiciņu, kā enerģijas taupības režīmā)piespiežot pogu, raidītājs to tūlīt pat pamodinās un abi momentā būs gatavi darbam.

5. Uzbūves kvalitāte. Paņemot rokās tas liekas ļoti pamatīgi un patīkami stabili būvēts. No ļoti izturīgas plastmasas. Tam ir metāla ķepiņa apakšā savienošanai ar fotoaparātu, kā arī ieslēgšanas/izslēgšanas poga liekas būvēta stabili.
Beidzot, rodas pārliecība ka arī bateriju vāciņš turēsies, kā tam paredzēts(atšķirībā no pirmo paaudžu Cactus raidītājiem- to nācās pielīmēt ar skoču).
Dizains ir patīkams - noapaļots, kā arī firmas Canon izstrādājumiem tas ir ierasts. Raidītāji izskatās labi(profesionāli) uz aparāta un zem zibspuldzēm, kā arī tos ir patīkami turēt rokās.

6. RF-603 nestrādā vienā frekvencē kopā ar agrāk radītajiem Yongnuo raidītājiem. Kāpēc es to minu pie plusiem? Jo uzspraužot vienu no 603 sērijas raidītājiem uz aparāta, ir iespējams virsū uzlikt vēl vienu raidītāju, pat no citas firmas- tādejādi iegūstot divu raidītāju sistēmu vienā. (Par to prasās mazliet atsevišķs blogposts vēlāk)

Priekšpusē atrodas tautā sauktais PC-sync port. Caur to ir iespējams raidītāju savienot arī ar studijas gaismām.
Man vēl nav gadījusies tāda nepieciešamība, tāpēc es atstāju to neitrālā zonā starp plusiem un mīnusiem, kaut gan, tiem kas to izmantos, tas pavisam noteikti skaitās pie plusiem.

Mīnusi:
Jau raidītājus pērkot, zināju ka tiem ir divi vērā ņemami mīnusi.
Viens vairāk, otrs mazāk.
Tomēr, lietojot raidītājus jau gandrīz gadu, esmu pārliecinājies ka šie divi mīnusi nekādā veidā tieši neietekmē raidītāju darbību un tos ir iespējams apiet pavisam vienkāršā veidā.
1. Pats lielākais mīnuss(kādēļ daudzi internetā sūdzējās, raidītājiem parādoties tirgū un dažiem tas joprojām liekas lielākais iemesls tos neigādāties) ir tas, ka tos oriģināli nav iespējams nostiprināt uz statīva vai aparāta.

Problēmas varētu rasties uz šī raidītāja uzliekot zibspuldzi, tad visu uz statīva un dēļ nenostiprināmības, zibspuldze var nolidot zemē no divu un vairāk metru augstuma..
Tas nav ieteicams - ja lasa un tic zibspuldžu lietošanas pamācībām.

Tomēr, kā jau minēju, es redzu neskaitāmas iespējas kā no tā izvairīties. Minēšu divas.

Mana metode Nr.1: Raidītāju, kas atrodas uz lietussargam paredzētās pārejas uz statīvu, vienkārši esmu pieskrūvējis cieši klāt ar augstāk redzamās skrūves palīdzību. Nav daudz lietu, ko nevarētu atrisināt ar skrūvgrieža, vai kāda breloka palīdzību :D he
Metode Nr.2: ir parasta matu gumija. Tomēr ja nevēlaties uzticēt savu 150 un vairāk Ls vērto ekipējumu parastai matu gumijai, tad iespējams jums vairāk piemērota ir tieši pirmā metode.
Protams, ir vēl daudz un dažādas metodes, šeit katrs lai pats ļauj vaļu savai iztēlei :)

2. Otrais mīnusiņš ir ieslēgšanas un izslēgšanas pogas atrasšanās vieta.

Uzliekot virsū un nostiprinot zibspuldzi, ir sarežģīti ieslēgt vai izslēgt raidītāju.
Tam slēdzītim ir grūti piekļūt.
Tomēr man tas liekas samērā mazs mīnusiņš, jo vairāk iet nevis uz performances, bet gan uz cilvēka paša slinkuma pusi.
Ja vēlies izslēgt, noņem zibspuldzi un izslēdz. Ja to darīt ir slinkums, tad mazliet ātrāk tērēsies baterejas. Tas ir tik vienkārši.
Jā, protams ir gadījies mazliet mazītiņš slinkuma moments kādu reizi fotogrāfējot un nē, vēl nav gadījies tā, ka esmu palicis bez baterejām tāpēc.

Performance:
(Kas vēl būtu jāņem vērā)
Vēl neesmu publicējis attēlu sekvenci ar piemēriem - kā es fotogrāfēju baltu sienu :D
Lūdzu:

Tieši tā:
Tas ir iespējamais zibspuldzes sinhronizācijas ātrums.
Un kā redzams augstāk, tad perfekts tas ir tikai līdz 1/200 sekundes daļai..
Jau uz 1/250 (kas starp citu ir Canon 40D oficiālais sinhronizēšanas ātrums) kadrā parādās slēdža maliņa. Maza mazītiņa, kuru dienas gaismā pat nepamanītu, bet tomēr parādās.
Tas nozīmē ka lai dabūtu pilnībā izgaismotu attēlu, sync speed nevar likt ātrāku par 1/200 sekundes daļu.
Kuram tas interesē? Visiem kas vēlas fotogrāfēt ar zibspuldzēm kustību gaišākajā dienas laikā. Piemērs:

Šeit redzams, ka lietojot tik lēnu slēdža ātrumu gaišajā laikā, pie liela kustības ātruma: bildē Raimondam seja jau ir mazliet paplūdusi.
Minimāli, bet vairs nav tik kristālskaidra, kā ierasti gribētos.
To savukārt ir iespējams apiet, lietojot ātrāku shutter speed un iekomponējot Raimondu tajā kadra daļā kas paliek perfekti izgaismota arī pie piem. 1/320 sekundes daļas.
Tomēr, tāpat kā uztraukšanās par to, vai kadrs ir perfektajā asumā - tas nav katram.
Citiem tas ir mazsvarīgi, citiem pilnīgi nesvarīgi. Kāds cits savukārt mazliet pamainīs leņķi, lai būtu vairāk pret kustības virzienu, tādejādi iegūstot daudz asāku kadru.

Piemēri no dzīves:
Šeit pievienoju dažus iepriekš plaši nepublicētus darbus, jūsu apskatei un arī kā piemēram tam, ko ar Yongnuo RF-603C raidītāju palīdzību ir iespējams sasniegt iespējami viegli un raidītājiem netraucējot kreativitātei. Turklāt daudz un dažādos apstākļos.

Skutelis, behind the scenes. Publicitātes fotosesija.

Ingūnas portrets. Ainavists.lv komandas portretu sērijas, jūlijs.

Skutelis. Portrets, augusta beigas.
Drīzumā (22.oktobrī) Rīgā, klubā NABAKLAB, notiks viņa albuma „Apziņas plūsma” prezentācija un lielkoncerts, tāpēc tiem kam tas interesē, par to vairāk informācijas viņa mājaslapā: ŠEIT/.

Airitas pašportrets. Līgo vakars, Jūnijs.
Šis ir labs piemērs, jo sarkanā svītra ir radusies kustībā(raidītāja pārlādēšanas indikātors). Lai taptu šī fotogrāfija aparāts bija uzlikts uz statīva, viens Yongnuo raidītājs uz aparāta, vēl pievienots fotoaparātam klāt ar speciālo aparāta palaišanas vadiņu.
Viens raidītājs bija zem zibspuldzes, kamēr trešais Airitai rokās.
Ar to Airita iedarbināja gan fotoaparātu, gan zibspuldzi reizē. Ērti un kreatīvi.

Tematiska Vecpuišu ballīte, augusta sākums.

Tematiska Vecmeitu ballīte, augusta sākums.

Vecpuišu ballīte. Nakts vidus, jūlija vidus.

Pirmskāzu fotosesija. Jūlija sākums.

Kāzu portrets. Maijs, 2011.

Un šeit, mēs:

Divi laimīgie šo izcilo raidītāju lietotāji, tepat aizvakar. Vefs, 2011.

Ko tur vēl piebilst?
Ja Tu meklē jaunus, kvalitatīvus raidītājus, kas ir spējīgi izturēt lielu variāciju apstākļu visdažādākajās vidēs, spēj katrs būt gan gaismu palaidējs, uztvērējs, gan fotoaparāta palaidējs un uztvērējs reizē. Spēj uztvert un raidīt vairāk kā simts metru attālumā, darbojas uz parastām AAA baterejām kas plaši pieejamas veikalos.
Uz kuriem ir iespējams uzspraust, lai palaistu vēl citu firmu raidītājus,
un spēs pamodināt Tavas Canon, vai Nikon zibspuldzes no sleep mode, par saprātīgu cenu un esi gatavs mazliet padarboties ar skrūvgriezi, tad nemeklē vairs. Tu esi atradis īstos.
Vai es jau minēju ka vienīgā reize kad šie raidītāji ir nenostrādājuši bija vienkārši tāpēc jo beidzās baterejas(pēc ilgas lietošanas)?
Tieši tā. (Jeb kā RZA teiktu - "word")

Bonusā, ebay links no kura es pasūtīju savējos:
Yongnuo RF-603 Wireless Trigger for CANON 50D 30D 40D 5DII 7D
Kā arī Yongnuo oficiālais ebay veikals.
stores.ebay.com/hkyongnuophotoequipment
Tur var atrast visus iespējamos vadiņus un citus fotogadžetus, kas saistīti ar zibspuldzēm un stuff.
Īpašs PALDIES manai burvīgajai asistentei A.G.
Paldies.

T.

Under my umberella: Tests.

2011-09-12T10:51:00.073+03:00

Jau vairāk kā pusgadu aktīvi darbojos ar 2 fotolietussargiem. Vienu, kas jauns maksā aptuveni 25Ls un otru, kas jauns maksā aptuveni 7USD. Tāpēc jo viens no abiem nesen (vienas fotomisijas laikā) pamatīgi saplīsa nolēmu (pirms tā došanās tālāk uz kaimiņu pusi) uztaisīt nelielu testu. Tad kur ir tā lielā atšķirība starp abiem?: Tests.
Lielākoties, uz fotogrāfēšanām ņemot līdzi abus šos fotolietussargus, intuitīvi mēdzu izvēlēties scēnai atbilstošāko. Precīzi proporcionāli vides netīrumam un bīstamības apstākļiem fotogrāfējot. Tas ir, piem. ja pūta liels vējš un stuff, tad izvēlējos izmantot lētāko lietussargu. Ar laiku, fotogrāfējot, sāka likties ka performancē starp abiem nav lielas starpības. Abi izcili darīja sev paredzēto darbu, arī dažādajos apstākļos, kuros fotogrāfējot nonācu.
Kā jau minēju ievadā, nesen vienā no fotomisijām uzpūta mazliet neparedzētāks vējš, kurš izrādījās ātrāks, gan par mani, gan arī fotogrāfējamo personu, kā rezultātā, līdzīgi burai, lietussargs novilka sev līdzi zemē visu statīvu ar zibspuldzi un stuff.
Tas pats par sevi nav nekas neparasts tādā veidā darbojoties un negribot nēsāt līdzi papildus smagumus, vai smagas somas statīva balstam.
Kas bija neparasti, tad tas ka dēļ zibspuldzes smaguma lietussarga režģis ielocījās uz otru pusi pataisot viņu vairs neaiztaisāmu.
Tas atgadījās jau vienu reizi iepriekš, tomēr pirmajā reizē, ar kvalitatīva darbaspēka palīdzību, kautkā izdevās viņu atvilkt atpakaļ līdz normālajam agregātstāvoklim.

Šoreiz viss režģis bija salocījies par katru posmu uz priekšu un lietussargs palika atvērtā stāvoklī, kādā puslīdz atrodas arī šobrīd.
Visu cieņu gan šim lietussargam par to, ka izturēja līdz fotomisijas beigām un galarezultāts ir superbaudāms. Tas drīz būs redzams arī Jūsu visu acīm. Tomēr līdz tam par to klusums..

Tieši iepriekšējo notikumu iespaidā, izlēmu ka beidzot ir pienācis laiks mazliet tehniskākam testam, lai noskaidrotu kāda tieši ir atšķirība starp abiem lietussargiem, pirms ieklemmējušais nonāk kāda cita īpašumā. Jo atklājās arī, ka tākā neesmu lietus lietussargu fans ikdienā, pat lietum līstot, to atvērtu izrādās ļoti liels čakars nēsāt līdzi. Bet tie kuriem patīk, hei to var darīt, jo
tāpat kā parastie lietussargi, arī fotolietussargi nelaiž ūdeni cauri.

Tātad: Tests:

Izvēlējos fotoaparāta settingus: 1/200, F4 un ISO200.
1/200 ir Canon 40D ātrākais sync speed lietojot jaunos Yongnuo RF-603c raidītājus, tāpēc izvēle pašsaprotama. (par šiem raidītājiem raksts blogā, drīzumā...)

F4 es izvēlējos uz F2.8 objektīva, lai būtu kur atkāpties un ISO200 arī tāda paša iemesla dēļ, ja nu izrādītos ka viens vai otrs lietussargs izrādās daudz tumšāks, vai gaišāks nekā plānots.

Uz 430ex zibspuldzes izvēlējos Manual settingu 1/8.
Manuāli, lai zibspuldze nemainītu stiprumu, tādējādi ļaujot mierīgi notestēt lietussargus un 1/8 daļu stipriuma, jo tas ir tāds optimāli labs stiprums, kurā mazāk tērējas baterejas, zibspuldzei saglabājot labu uzlādes ātrumu.

Par fotogrāfējamo objektu izvēlējos nekustīgus priekšmetus un lietussargus mainīju vienā statīva stāvoklī. T.i. lai tie atrastos vienādā attālumā no objekta.

Sāku ar augstāk redzamo saplīsušo DealExtreme iegādāto lietussargu, kas maksāja zem septiņiem dolāriem.(free shipping)
Un regulēju F ciparu, kamēr attēls sāka izskatīties vislabāk, vadoties pēc histogrammas fotoaparātā un izrādījās, ka ar settingiem neesmu kļūdījies. Paliku uz F4. Jāņem vērā, ka šis bija cietušais lietussargs un tāpēc nestāvēja gluži taisni uz statīva kā parasti, bet mazliet ielocītiem spārniem un zibspuldzi mazliet piedūrušos augšējai malai.
Ieliekot otru lietussargu, kas ir oriģinālais Bowens RD-4036 (36 colu) Lietussargs un (pirku par 25Ls MDFOTO veikalā), izrādījās ka man jāpieliek divas trešdaļas stopa lai iegūtu to pašu rezultātu, tādejādi nonācu pie F5. Un tas likās super. Doma ka samaksājot 5x vairāk naudiņas es iegūstu divas trešdaļas F stopa. Tas fotogrāfijā ir tikai normāli. Tā ir arī ar objektīviem. Samaksājot 5x vairāk, cilvēks parasti iegūst tikai aptuveni 2x lielāku gaismas caurlaidību :D
Jā, tas skan lol, bet diemžēl tā arī ir...

Šeit redzams kā izskatās nesaplīsis lietussargs.

Bet tad,sāku domāt, ka ar Bowens veselo lietussargu arī fotoattēls izskatās kontrastaināks un kautkas īsti nav kārtībā.
Tāpēc pieaicināju asistentu, lai mazliet pietur Dealextreme lietussargu tæa, ka tas būtu līdz galam atvēries un tieši tādā pat leņķī, kā Bowens veselais lietussargs bija un HOP?
Es ieguvu gandrīz identisku rezultātu histogrammā, arī uz F5.
Šādi tas izskatās kā jpegs: straight out of camera:

Un šeit redzams, pēc minimālas apstrādes fotošopā, pēc abu salikšanas kopā, vienā attēlā, nodrošinot abiem pilnīgi vienādu apstrādi(abiem reizē):

Vai Tu redzi atšķirību???

HOP! Lielākā izmērā:

un:

Gaismas caurlaidība abiem izrādās vienāda. (Pie noteikuma, ka abi ir perfektā kārtībā, atvērti vienādi plaši).
Jāpiebilst ka abiem ir aptuveni viens diametrs.(Kas nodrošina to, ka ēnu mīkstums ir gandrīz identisks).
Tad kas atspēko TIK lielo atšķirību cenā?
Khmm.. Ja abi ir vienādi, vai ir vērts maksāt vairāk?

Sāksim ar daudzveidību(-aksesuāriem):

Šis Bowens lietussargs, atšķirībā no DealExtreme piedāvātā modeļa, nāk komplektā ar viegli uzliekamu pārvalku, kas to pārvērš arī par sudraba atstarojošo lietussargu:

Rezultātā, lietojot to šādi,(precīzi no tās pašas vietas telpā) Tu iegūsi pavisam citu izskatu, arī mazliet savādākā tonī:

Mazliet zaudējot gaismas spējas, jo nonācu uz F4(vadoties pēc histogrammas).

Un tas vēl nav viss!!!
Šo pārvalku iespējams lietot arī pusuzvilktu, pusnolaistu, vai ceturtdaļnolaistu, cik tik vien vēlies :)

Iegūstot spēju koncentrēt gaismu vairāk tikai uz fotogrāfējamo objektu:

Ievērojiet attēla labo pusi, paliekot mazāk izkliedēta pa apkārtējo telpu, gaisma tiek vairāk koncentrēta uz objektu.

Šoreiz zaudējot arī pusi no gaismasspējas un nonākot līdz F3.5, bet kamēr ISO ir tikai 200 un Zibspuldze uzlikta tikai uz 1/8 daļu, tas ir ļoti sīks zaudējums, attiecībā pret efektu ko no tā iespējams iegūt.

Tāpēc pērkot šo lietussargu Tu iegūsi maksimāli pilnveidotu komplektu, kas garantē pilnu kreatīvu kontroli pār gaismu un tās veidošanu.
Kas arī ir galvenais iemesls kāpēc iegādājos tieši šo modeli:
Pērkot vienu lietussargu, es patiesībā iegūstu: sudraba atstarojošo, cauršaujamo, puscauršaujamo, vai ceturtdaļcauršaujamo(loki uzliekamo sudraba atstarotāju cik vien vēlies) lietussargu. Tāpēc līdzi nesot tikai vienu lietussargu, es iegūstu 3 un vairāk veidus kādos varu fotogrāfēt.

(Es zinu, ka vismaz 3 dažādi gaismas veidi, kas aizņem minimālu vietu somā ir perfektais gaismas modifikators priekš manis, pat ja visbiežāk to izvēlos lietot tieši kā cauršaujamo lietussargu. Man patīk tā iespēja izvēlēties, U know.)

Tā ir ļoti vienkārša sistēma:

Ņem un atķeksē, vai aizķeksē katru ķepiņu, lai iegūtu vēlamo rezultātu :)

Un tas vēl nav viss. Komplektā nāk arī tāds kā maciņš lietussargam kurā to ielikt, kamēr tas netiek izmantots lietošanā:

Tas, pavisam noteikti, atvieglo un nodrošina lielāku pārvietošanās un uzglabāšanas vienkāršību, kā arī izturību.

Tāpat kā lietussargs, arī uzglabāšanas maciņš ir precīzi izstrādāts, ar detaļām kas palīdz uzglabāšanā, kā šis metāla aplīts, aiz kura kaut karini pie somas.

Turklāt šajā maciņā brīvi pietiek vietas pat diviem lietussargiem. Es bieži tajā ieslidināju klāt Bowensam arī DealExtreme lietussargu, pārvietošanās ērtumam.

Aprakstot izturību: Arī Bowens lietussargam ir gadījies krist tieši tādā pat veidā kā tā DealEx gaismas ekvivalentam, tikai tā vietā lai tas atlocītos uz otru pusi līdz neatliecamības pakāpei, tas ir vieglāk uzņēmis visus triecienus, tikai mazliet ielokoties kājiņām:

Šķiet Bowens dizaineri ir iepriekš apsvēruši tādu iespēju un par to parūpējušies kātiņā iebūvējot īpašu plastmasas tapiņu(kas neļautu lietussargam izlocīties uz otru pusi kritiena gadījumā):

DealExtreme lietussargam, vai nu tās vietā ir caurums vai arī tā ir nolūzusi kāda neveiksmīgā kritiena rezultātā:

Iespējams ka to var atrisināt vienk. iespraužot caurumā kādu tapiņu, vai sērkociņa galu, bet iespējams arī ka ne..
To es uzzināšu tikai atnākot vēl pāris lietussargiem no DealExtreme, kad tos pasūtīšu. Jo hei, ja gaismas caurlaidība nemainās, tad personīgi es, vēlos vēl pāris tādus rezervītei- ko joprojām lietot mazliet vairāk, mazliet netīrākiem pilsētas un lauka apstākļiem.

Beigās atliek tikai pats galvenais jautājums:

Vai atmaksājas pirkt Bowens lietussargu par 25Ls, kamēr tā ekvivalents maksā aptuveni 4Ls un iegūtais attēls (lietussargam cauri šaujot gaismu) īpaši nemainīsies neatkarīgi no tā, kuru no tiem Tu izmantosi??
Uz to atbilde jārod būs katram pašam. Ja Tu vēlies iegūt savā īpašumā daudz izturīgāku lietussargu, kuram līdzi nākošie agregāti pārvērš to par ērti uzglabājamu un pat ļoti daudzveidīgu lietussarga sistēmu, tad jā - tas pavisam noteikti atmaksājas.
Bet, ja Tu vienkārši vēlies paeksperimentēt ar lētu cauršaujamo lietussargu, nedomājot par to vai tas lidos zemē un plīsīs, vai arī tieši pretēji: dubulti nodrošinoties pret to ka tas kritīs, lai nesaplīstu( vai vienkārši pasūtot uzreiz 3 un īpaši nesatraucoties par to visu tāpēc) tad iespējams DealExtreme ir atbilde tieši Tev ;)

Peace.

HolgaOne: Mans Lomo raksts.

2010-12-14T15:24:00.009+02:00

Kādu laiku atpakaļ (aptuveni pirms gada ar pusi) Lomography.lv veikalā sadabūju FujiColour Pro 400 H 120mm filmiņu, lai iemēģinātu ar savu Holga 120N.
Tā bija paka ar 5 filmiņām(katrā no 9-12 kadri).
Izvēlējos 12 kadrus divu apsvērumu pēc:
1) Vairāk kadri.
2) Kvadrāta (6x6) formāts.

Tagad, visu šo laiku vēlāk, esmu izfotogrāfējis filmiņas dažādās vidēs, apstākļos un pasākumos, attīstījis un ieskanējis(Baltijas foto servisā) lai izpētītu uz ekrāna digitalizētos failus un varētu padalīties domās ar jums.

Dažas no tām:

1) Holga ir super!! Pats process ir ļoti jautrs un rada daudz pozitīvās vibrācijas, arī apkārt esošajos cilvēkos.
Visi parasti ir tik ļooti pārsteigti pirmoreiz paņemot Holgu rokās un padzirdot visai interesanto tehnisko aprakstu(superminimālistiskā stilā).
Un tieši fakts, ka tas ir superminimālistisks - jo pati Holga ir tāda. Yeah!

2) Fotogrāfējot ar Holgu asums ir pozitīvi intriģējoša lieta(arī relatīva diezgan). Ir cilvēki kas fotogrāfē ar Holgu lai apzināti radītu neasus attēlus un ir ļoti vīlušies kadros, kurus nejauši izdodas iefokusēt precīzāk..
Tikmēr mani ļoti interesē tieši iespējamība dabūt no Holgas laukā visasāko iespējamo kadru. Un dažkārt tas izdodas vairāk kā perfekti. Kā piemēram fotogrāfējot šīs divas nejaušās modeles, satiktas Vecrīgā uz ielas.

Reizē asumams turpina saglabāt savu noslēpumaino neprognozējamību.

Un tad pēkšņi izstaro visā savā asumībā, tomēr nezaudējot brīnišķīgās gaismas ieplūdes ko plaši piedāvā fotogrāfēšana ar Holgu.

He, un tas ir izdevies lietojot objektību, kas pilnībā izgatavots no plastmasas un regulējot asumu pēc zīmējumu iedaļām uz fokusēšanas skalas.

3) Šo filmiņu skanēšana ir salīdzinoši dārgs process.. Visu kopā attīstīt un ieskanēt(gan arī kopā ar dažām 35mm filmām)izmaksāja vairāk nekā pats fotoaparāts he.. Tomēr es domāju tas bija tā vērts.
Mani ļoti interesēja kā varētu izskatīties quality scans fotogrāfijām, kas uzņemtas ar quality filmiņu, caur plastmasas objektīvu.
Jā, un būtu forši, ja kāds varētu padalīties pieredzē par visādām citām skanēšanas vietām un iespējām... :) Paldies.

4) Kāda šim visam rakstam ir saistība ar zibspuldzēm?
Un iespējams būs kāds kas arī vaicās.. Kādēļ tieši šī Holga?
Ja pastāv tik daudz un dažādu interesantu aparātu un iespēju..

Jo par Holgām esmu dzirdējis tikai to labāko dažādās internet vietnēs.
Un tā ir viens no lētākajiem veidiem kā reizē iekļūt Lomo UN medium format filmu pasaulēs.

Kāpēc tieši Holga 120 N?

(Holga 120N – Updated version with plastic 60mm f/8 lens, tripod mount, bulb exposure mode, improved film counter window switch, foam inserts to provide film spool tensioning, and an additional 6x6cm film mask)

Kā aprakstā minēts angliski, tai ir standarta statīva skrūve, Bulb mode - nakts un līdzīgu eksperimentu režīms. 60mm vidējā formāta platleņķis. +Brīnišķīgas vignettes un korpusa detaļu perfektā neatbilstība, kuras rezultātā pa visādām malām uz filmiņas nāk iekšā gaisma, īpaši padedzinot attēla stūrus, padarot katru atsevišķu attēlu unikālu.
Un viena no man vissvarīgākajām detaļām: hot shoe mount. Zibspuldzes ligzda.
Tā dod man iespēju pievienot Holgai zibspuldzi vai raidītājus, lai palaistu citas zibspuldzes, kas savukārt fotogrāfijā mēdz veidot manus attēlus kā personību.

Lūk, augstāk redzamā fotogrāfija ir uzņemta lietojot Vivitar 285hv zibspuldzi uz Holgas, to tēmējot pret pieejamajiem baltajiem griestiem virs galvas.
(Kas ir tāas brīnišķīgais efekts kas ieplūst kadrā no augšas un kautkādā mērā atgādina 35mm filmiņu? Man nav nejausmas :D tik vien, ka tas nāk no zibspuldzes atsitiena pret griestiem.)

Un šeit, fotogrāfējot Alisi, savienoju Holgu ar zibspuldzi, kas atradās aiz Bowens 35" Silver/White lietussarga.
Palaidējs ir Yongnuo 10m TTL off camera vads(Canon versija), kas acīmredzot lieliski darbojas arī savienojot Holga 120N ar Vivitar 285hv.
Exif data? Ļoti vienkārši: Shutter speed 1/100th, F8, ISO400. (Tādi ir visām fotogrāfijām kas redzamas šajā rakstā, jo tie ir gandrīz vienīgie paramteri kas vēl bez bulb mode un asuma iestādīšanas Holgai ir regulējami).
Vismaināmākais parametrs ir ISO skaitlis, ko iespējams nomainīt izvēloties citu filmiņas jūtību(lasi - nomainot filmiņu).
Zibspuldze ir ap 1/4th stipruma, vai 1/16th.
Jo jūtība tomēr ISO400 un attiecīgajai Vivitar zibspuldzei nav iedaļas 1/8th.

Bonusā attēli, kas uzņemti ar Holga 120N un FujiColour Pro 400 H filmiņu laika posmā no 08.2009. līdz 10.2010., pielikumā:

P.s. Šobrīd Lomography.lv piedāvājumā neredzu Fujicolour Pro filmiņas, izskatās ka pārgājuši uz specializētākām Lomography filmiņām. Iespējams, tas ir tikai pluss, jo ir mazliet kritušās cenas, padarot platfilmiņ fotogrāfēšanu pieejamāku lielākam daudzumam ļaužu.
Kādas ir katra no šīm Lomography filmiņām? Ir tikai viens veids kā noskaidrot.
Iegādājies un eksperimentē! (Ja interesē šīs lietas.)
Tas ir jautri un sajūtas noteikti ir savādākas, kā fotogrāfējot kādā mazliet digitālākā formātā. Vai Tev patiks to darīt, nezinu? Ir tikai viens veids kā to noskaidrot!.. :)

Šis tas interesants: Ideja somai.

2010-08-12T14:24:00.004+03:00

Pasteidzies, jo šobrīd(līdz 16.08.2010.) Rimi veikalos pieejams ļoti interesants piedāvājums - lētai somai, kas var noderēt arī foto aksesuāriem.

Būtībā tā ir Faxe piedāvātā ledus soma, ar akcijas cenu 2.49Ls.
Pirmoreizi ieraugot to Rimi plauktā likās - kautkas ļoti interesants.. Tad vēlāk iedomājos, ka to iespējams lieliski pielāgot/izmantot arī fotovajadzībām. (piemēram kā mazo gaismas statīvu un lietussargu somu).

Vai es jau pieminēju ka komplektā ir iekļautas arī 4tras pilnas alus bundžas?
Ar tilpumu 0,5L.

Pa soļiem:
1) Nopērc Faxe ledussomu ar alus bundžām. Attaisi - ieraugi - oho iekšā alusbundžas.
2) Izņem laukā alusbundžas. Ieliec ledusskapī.

3) Alus vietā somā ievieto mazo statīvu, lietussargu vai kādas citas fotosvarīgas lietas.

4) Happy shooting.

Precīzi tik vienkārši.

Somas izmēri ir aptuveni 70cm iekšpusē gareniski un 30cm apkārtmērs pa vidu.
Ievietojot tajā 35" Silver/White Bowens lietussargu paliek pāri kādi 10cm brīvas vietas.
Ja Tev ir gaismas, vai cita veida foto aksesuāri un modifikatori, kas stiepjas garumā vairāk kā platumā, tomēr daudz nepārsniedzot 70cm garumu, šī soma ir ļoti labs, lēts variants kompaktai un ērtai attiecīgās tehnikas pārnēsāšanai, vai uzglabāšanai, fotogrāfējot un starp lietošanas reizēm.

Protams to iespējams arī aiznest vecmammai, vai pašam kaut kādā veidā modificēt, padarot mazliet garāku piemēram vienā galā, lai var ievietot arī metru garos statīvus(ielaistā veidā).

P.s. Aukstumpārklājkuma dēļ soma ir biezāka par parastu statīva somiņu, kas to attiecīgi padara arī trieciendrošāku.

Plenērs Ainažos. 1: Jūlija - mazliet episkā gaismā.

2010-07-27T14:18:00.060+03:00

Pirmais Strobist plenērs Latvijā ir noslēdzies, domas par pasākumu kopumā, kā arī pirmie iespaidi par Interfit ražoto Softbox, no Strobies Portrait Kit.

Jāsāk ar to, ka pasākums bija lieliski izdevies, paldies organizatoriem :)
Visiem, iesaku apmeklēt Strobist plenēra otro daļu, kas arī norisināsies Ainažos - šajā nedēļas nogalē (30.07.-01.08.2010). (Links)

Ainaži ir ļoti skaista vieta, labāku šāda veida plenēram, pat nevarētu vēlēties.
Tur viss ir - Baznīciņa, tāda vēsturiska ar akmeņu mūri, vēja ģenerātori, bākas, mols no akmeņiem, jūrmala, upītes noskaņa pa ceļam uz Jūru - ar niedrēm un perfekto ūdeni ar atspulgiem. Mežs, pie Jūras augsts skatutornis.
Viena iela ar šķībiem stabiem un tai pretim pilnīgi simetriska iela, bez mājām - ar vienu māju galā, kas izskatītos perfekti iekadrēta centrā, krūmiem simetriski gar malām ejot. Viena rinda ar kokiem, kur izpausties.

Šāda veida plenērs ir ne tikai vieta, kur satikt līdzīgi domājošus, pozitīvus cilvēkus ar kuriem var parunāties par visām šīm tēmām, bet arī lieliska iespēja ietestēt daudz un dažādus aksesuārus, zibspuldzes - visdažādākajos gaismas apstākļos. Tā ir labākā iespēja speciālistu klātbūtnē(vai bez tās) pārbaudīt un uzbūvēt pašam visādas tehniskās lietiņas un ierīces, lai saprastu, kas tieši Tavam stilam un fotogrāfijai ir visnepieciešamākais. Un kas varbūt pat ir vēl svarīgāk - bez kuru nopirkšanas varētu mierīgi iztikt.

Gaismas apstākļi, patiešām bija gandrīz visi iespējamie, karstajam vasaras laikam.
Rīta gaisma, dienas gaisma, vakara gaisma, iekštelpas, ēnas - spilgta saule un apmācies laiks. Mazliet negaisa klātbūtnes, brīnišķīgs saulriets jūrā - U name it.
Ainažos bija tas viss.

Pirmais kas manī izraisīja vislielāko interesi bija tieši Interfit Softbox, no Strobies Portrait Kit. To Latvijā ir iespējams iegādāties Baltijas Foto Servisā.
Šobrīd mājaslapā atradu tikai pilnā aksesuāru komplekta cenu, tomēr veikalā P. Brieža ielā 3 ir pieejami gan komplekti, gan arī atsevišķi aksesuāri.
Interfit Strobies ir lieliski ar to, ka uzliekot jebkurai zibspuldzei vienu adapteri, ir iespējams ātri un vienkārši mainīt dažādus uzgaļus un specializētus aksesuārus. Katram modelim tie ir sava izmēra un visi ir pieejami.
Tādā veidā iespējams ātri panākt vēlamo efektu, vai vienkārši paeksperimentēt ar gaismām - neliekot modelim(klientam utt.) lieki gaidīt.
Vēl viens pluss ir aksesuāru nelielais izmērs.
Softbox, piemēram, ir salokāms ļoti plānā veidā, tā lai to varētu droši pārnēsāt somā, vai piemēram - virsjakas iekškabatā(salocīts tas ir apmēram burtnīcas izmērā). Komplektā nāk speciāls maciņš, kurā to droši uzglabāt.

Pirmajā reizē uzlikt to uz zibspuldzes, man prasīja 5cas minūtes.
Jāpiebilst gan, ka pēc fotogrāfēšanas pie jūras, izjaukt un ielikt somā to izdevās jau 20 sekunžu laikā(sākās negaiss un nebija daudz citu variantu).
Pēc tā, salikt vēlreiz likās vieglāk par vieglu. To varēju ļoti ātri un intuitīvi.
Paldies Tev negaiss.

Būtībā tas ir maziņš softbox kas palielina virsmas lielumu, kas izstaro gaismu, padarot to attiecīgi mīkstāku, kā fotogrāfējot ar pliku zibspuldzes galvu. Vēl viens liels pluss - mazais softboksiņš ļaus modelēt gaismu, virzīt to vēlamajā virzienā, lai gaisma krīt precīzi kur to esi iztēlojies galvā.
Tieši tas bija tas ko es vēlējos no gaismas ierīces, liekot statīvu pār plecu un dodoties uz jūrmalu vakara gaismā.

Bija apmācies laiks, ar brīnišķīgiem mākoņiem visapkārt, es momentā iztēlojos kaut ko mazliet episku, mazliet dramatisku, plašu, tomēr virzītu- kā pirmo saules staru no mākoņiem, kas nes sevī cerību, ka negaiss ir pāri.
Ar acīm meklēju piemērotu modeli šai noskaņai, līdz ieraudzīju Jūliju.
Viņas izvēlētais apģērba tonis, lieliski saskanēja ar šī brīža noskaņu un man par lielu prieku, viņa piekrita fotogrāfēties.
Pat vēl vairāk, viņa, man neko nejautājot, momentā iejutās un sāka vijīgi kustēties - plūst līdzi tēlam. Mans tēls bija manā galvā un viņa dzīvoja savā, kamēr šī vakara aizejošās saules gaismā - tie saplūda vienā, radot pasakainu noskaņu kas pastāv, kaut kur ārpus šīs pasaules un laika.

Pēdējā laikā man ļoti patīk fotogrāfēt tieši uz 14mm. Tas plašums, ko dod šāds skatu leņķis, ļauj parādīt vidi līdzīgāku tai kādu es redzu to galvā.
Runājot par pārējajiem tehniskajiem aspektiem - lietoju Bowens Portable gaismas statīvu, kas ar saviem 360cm ļauj zibspuldzei vērpties augstu virs cilvēku galvām.
Dēļ tā stabilās uzbūves, nebaidos ka tas trīcēs, ļodzīsies, vai ka to apgāzīs vējš.
Softbox tika uzlikts uz Canon 430ex zibspuldzes, ko palaidu ar Canon ST-e2 bezvadu raidītāju. Raidītāju savienoju ar fotoaparātu caur OC-E3 vadu, tas ļāva to tēmēt precīzāk, lai zibspuldzei būtu vieglāk uztvert infrasarkano signālu, arī atrodoties augstu gaisā.
Kameras tehniskie parametri - 1/200 sec, f/5.6, ISO 200.

Ekspozīciju noregulēju tumšāku par kādām divām pilnajām iedaļām, lai akcentētu apkārtni - mākoņus un noskaņu, kas rodas pirms vētras.
Fotogrāfēju lietojot ETTL mode, tā lai zibspuldze pati mēra nepieciešamo jaudas stiprumu, kamēr es varētu pielabot tās mērījumus no fotoaparāta nelaižot zibspuldzi lejā, katrreiz kad vēlos ko mainīt. No fotoaparāta uzregulēju zibspuldzes stiprumu par vienu pilnu iedaļu lielāku, kā tā lasīja pati. EV +1, lai mazliet kompensētu tumšo ekspozīciju.

Fotogrāfējot šādos apstākļos ir labi ļoti uzmanīties ar zibspuldzes stiprumu, lai neizdedzinātu gaišākās vietas. Tas protams ir stila un gaumes jautājums, tomēr man vislabāk patīk šāda veida noskaņu attēli, kas satur pilnvērtīgu informācijas daudzumu visās kadra daļās. Kur nu vēl visuzkrītošākajos punkt.

Aptuveni šādi setups izskatījās no malas-

Ja Tu vēlies iemācīties radīt šāda veida fotogrāfijas, radoši darboties ar zibspuldzi, izmēģināt jaunākos aksesuārus (Strobies un vēl vairāk) dažādās situācijās un gaismās, kopā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem. Noteikti dodies uz strobist plenēra otro daļu - šajā nedēļas nogalē - Ainažos.

Īpašs paldies Jūlijai, Ojāram un Gatim, Baltijas Foto Servisam :) un visiem kas piedalījās plenērā. Paldies Jums par lielisku, piepildītu nedēļas nogali. Vēl šorīt aizgulējos uz darbu, labi pavadītā laika ietekmē.

Interfit Strobies Softbox pavisam noteikti iesaku citiem. Man ļoti patīk tehnika, kas ļauj viegli un ātri realizēt to, ko iztēle sniedz :)

Iespējams, ka šodien rakstu mazliet dīvaini, es šodien pavisam noteikti atrodos šeit:
http://www.youtube.com/watch?v=d-Ott3PY7ZE
Varbūt aplūko attēlus vēlreiz klausoties šo dziesmu :)

Otrā daļa sekos..

STROBIST plenērs 2010 Ainažos

2010-06-30T15:28:00.011+03:00

Laba ziņa visiem, kas vēlas iemācīties radoši lietot savu zibspuldzi(OFF-CAMERA).

Citāts no strobist fotogrāfu vasaras plenēra mājaslapas:
"Mēs, Ojārs(Jansons) un Gatis(Vanags), aicinām jaunos un topošos fotogrāfus uz vasaras nometni – plenēru. Plenēra tēma – radoša fotografēšana ar zibspuldzi. Workshopā iemācīsimies paši izgatavot palīgierīces fotografēšanai ar „off-camera” zibspuldzi, aplūkosim industriālo ražojumu paraugus, kā arī iemācīsimies tos lietot. Fotosesijas, workshopi, konkursi, diskusijas kā arī filmu un fotogrāfiju nakts skates."

Jau ir izveidota programma, ar laikiem, cikos kas notiks.
Programmā ir iespējamas izmaiņas.
Dalības maksa, ja piesakās līdz 11.07. – 25 Ls, ja piesakās divatā – 50 Ls

Pagaidām tiek aktīvi spriests par vēlamākajiem datumiem, kuros visi tiek,
(23.07 – 25.07.2010, vai 30.07. – 01.08.2010)
tāpēc - Balsojiet ļaudis, arī Tava balss skaitās!!

Seko līdzi jaunumiem(kā arī sīkāks info):www.fotobuda.lv/strobist/

P.s. Manuprāt tas ir super pasākums, par kādu vēl Latvijā nebiju dzirdējis.
Ja kāds vēlas satikties un uzdot man kādu jautājumu, domāju ka arī tur būšu kopā ar citiem entuziastiem.

P.p.s. Rakstam pievienotā fotogrāfija ir tikai informatīvos nolūkos -
Kā piemērs, ko ar off shoe photography var izdarīt, to miksējot ar pieejamo gaismu.
Kā arī tāpēc, jo šis ir diezgan vizuāls blogs un cilvēki vispārēji labprātāk skatās rakstus ar pievienotiem foto.
Peace

Creative Bokeh

2010-01-22T15:44:00.025+02:00

Apraksts par to, kā iespējams sameistarot daudz interesantāku kadra miglaino daļu, kā to ierasts redzēt.

Vienu dienu domājot par iespējām padarīt fotogrāfiju kreatīvāku/jautrāku, atcerējos par veco labo iespēju mainīt bokeh. Bokeh liekas nāk no Japāņu valodas, ko tas precīzi nozīmē neatceros, bet tā netā mēdz apzīmēt kadra izsmērēto daļu - to kas nav fokusā.
Nepieciešamie rīki:

Gabals papīra,šķēres un gaišs objektīvs.
Papīrs man nebija pie rokas, tādēļ piegriezumus taisīju uz picas šķēles kartona, ar nazi.
Doma ir tāda, ka no gaismiņām kas atrodas kadra izsmērētajā daļā, iespējams veidot jebkuru figūru, kādu vien spēj iedomājies un izgriezt.
Tas darbojas līdzīgi asuma dziļumam, ja diafragma piegriezta(piem. uz F8), izplūdušajā daļā redzami piecstūrīši, vai astoņstūrīši - tas atkarīgs no diafragmas lapiņu skaita.
(Augstākas klases objektīviem šīs lapiņas ir veidotas apaļas, lai verot ciet arī fonā visas gaismiņas un izplūdumi veidotu skaistus aplīšus.)
Izgriezu vairākus variantus:

Vēlāk mēģinot atklāju, ka man visvairāk iepatikās tieši četru staru zvaigzne un cilvēciņš.
Eksperimentē!
Es domāju, liela daļa cilvēku ir redzējuši, ka šo paņēmienu lieto kāzu fotogrāfi, lai radītu neskaitāmās sirsniņas fonā.
Bet ar to viss nebeidzas, iespējas ir neierobežotas kā fantāzija.
Ir redzēti visādi burti un cipari, ļauj iztēlei darboties.

Objektīvs: Canon 50mm F1.8 II.

Viens no Canon nenovērtētākajiem objektīviem Latviešu foto forumos.
Brīnišķīgs objektīvs, ļoti gaišs(F1.8), ļoti viegls un ērts lietošanā ar mazajām digitālajām kamerām un netikai. Beztam, arī viens no lētākajiem.
Katrā ziņā- labākais lētākais objektīvs kāds vien ir pieejams.
Ar viņu iespējams radīt brīnumus, ja vien tas nonāk pareizajās rokās.
Pilnīgi visi cilvēki ko pazīstu, kas patiešām lieto šo objektīvu ir par to sajūsmā.
Hands down. Respect!

Tapēc ņem tādu, vai līdzvērtīgu un saregulē mazu F ciparu, tā lai viss fons izplūst, tad ņem iepriekš sagatavoto papīra gabalu un turi to nelielā attālumā no objektīva.
Lūk tā:

Gan jāpiebist, ka lai viss nostrādātu- objektīvam jābūt pievienotam kamerai.
Šeit tas nav izdarīts, tikai lai demonstrētu aptuvenos attālumus.
Tomēr tie ir tikai informatīvi attēli.
Īstais attālums būs atkarīgs no objektīva un izgriezuma lieluma papīrā(vai kartona picas gabaliņā).
Skatoties actiņā(viewfinder) un virzot izgriezumu tuvāk/tālāk no objektīva jau būs iespējams redzēt atšķirību fonā.
Vari pat uzlikt uz Manual Focus un experimentēt to pagrozot lai uzzinātu kurā momentā izplūdums būs visskaistākais un gaismiņas fonā vismilzīgākās.
Jo tās būs lielākas, jo lielākas būs arī izgriezuma aprises.
Es notēmēju izvēlēto izgriezumu pret autofkusa centra kvadrātiņu.

Ir cilvēki kas veido tādus kā apvalciņus arī gar malām, lai tas viss pats turētos uz objektīva un nepielaistu lieku gaismu un atspīdumus no sāniem.
Ir cilvēki kas ievieto izgrieztus šablonus Cokin filtru ieliekamajā rāmītī.
Es izvēlējos to nedarīt.
Vienīgais, nonākot uz ielas un fotogrāfēšanas vietā, atklājās, ka caurumiņi ir pārāk maziņi, tādējādi galaprodukts izskatās mazliet pieduļķots priekšplānā.
No otras puses, tas var būt arī atspīdums no kartoniņa.. Tas lai paliek noslēpums.
Tomēr tas nekas, ideju sapratāt.. Bet man ļoti iepatikās tieši šīs divas fotogrāfijas:

Jautru fotogrāfēšanu!!
TenisD

P.s. Gaisma sejās ir no slavenā homemade ringflash ;) kas atrodas netālu no objektīva, pavisam blakus.
Fona cilvēciņi un zvaigznes ir automašīnu un ielas, vakara laternas gaismas.

Zibspuldze. 2:Ambient

2009-11-20T14:53:00.017+02:00

Ir vairāki veidi kā dabūt zibspuldzi nost no aparāta.
Bet neatkarīgi no tā vai Tu to darbini no kāda vada gala, vai ar raidītāju,
ir viens veids kā visvienkāršāk saregulēt fotoaparātu attiecībā pret manuālo zibspuldzi. Kontrolētā vidē.

1) Zibspuldzes stiprums.
2) ISO.
3) Shutter speed 1/250th.
4) F stop. (objektīva atvērums) Vari sākt ar F8, bet tas nav obligāti.
5) Regulē shutter speed, lai iegūtu nepieciešamās attiecības ar dabisko, jau pieejamo gaismu.
6) Balanss starp visām šīm lietām.

Šī pamācība vislabāk atbilst zibspuldzēm ar manuāli regulējamu stiprumam.
Kontrolētos apstākļos, es vienmēr sāku ar mazāko iespējamo iedaļu stipruma skalā, tas arī ir visvājākais.

Piemēram manam Vivitar 285hv tā ir 1/16 daļa no pilnas jaudas.
Kāpēc sākt ar vājāko?

Jo tas ēd vismazāk baterijas, kā arī nodrošina ātrāku zibspuldzes uzlādes laiku.

Uz katru nākamo stipruma iedaļu zibspuldzes jauda samazinās aptuveni uz pusi.
Zibspuldzes jauda nodrošina gaismas stiprumu. Tātad gaismas daudzums tiek samazināts uz pusi.
Tāpēc attiecīgi arī uzlādēšanās, ar katru nākamo, iedaļu notiek apmēram uz pusi ātrāk.
Piemēram, ja mans Vivitars uz pilnu jaudu lādētos aptuveni 6 sekundes,
tad uz 1/4turto stipruma, tam būtu nepieciešamas tikai 1,5 sekundes lai uzlādētos pilnībā.
Ar 1/16 iedaļu, rēķiniet, vēl četras reizes ātrāk. Tas viss arī atkarīgs no bateriju stipruma un kalpošanas ilguma.

Taču tumšos apstākļos, kad zibspuldze ir noteicošais(vai vienīgais, vai akcentējošais) gaismas avots, pareizi saregulējot fotoaparātu, bieži 1/16 jaudas portretam arī ir viss, kas nepieciešams.

Ir vēl veidi kā paātrināt uzlādes ātrumu ar speciāliem atsevišķi pievienojamajiem akumulatoriem un tamlīdzīgām ierīcēm, taču es tādas pagaidām nelietoju.
Pirmkārt jau tāpēc ka bieži vien šie speciālie akumulatori maksā vairāk kā pati zibspuldze.
Otrkārt papildus nostiprināšana un svars. Es labprātāk nēsāju somā līdzi papildus 4tras baterijas.

Ak jā, gandrīz piemirsu. Ir vēl viens labs iemesls, kāpēc sākt ar mazāko iespējamo zibspuldzes stiprumu.
Ar pilnu zibspuldzes jaudu, no tuva attāluma sejā iebliežot, nabaga cilvēks vēl nedēļu staigās bez ēnas..
Tas tā, tēlaini izsakoties.
Protams šo var uzskatīt par nesvarīgu argumentu tie fotomasteri, kuri vēlas būt žilbinoši.

Atpakaļ pie uzstādījumiem.

Zibspuldzes stiprums.
Pēc tam sāc ar ISO- tāpēc jo tas ir vistiešāk atbildīgs par sensora jūtīgumu.
Mierīgi uzregulē ISO100 - viskvalitatīvākā jūtīguma pakāpe attiecībā pret trokšņu līmeni fotogrāfijā.

Nākamais solis ir uzregulēt lielāko iespējamo shuttera ātrumu.
To var atrast lietošanas pamācībā, pie vārdiem - Flash Sync Speed, vai tamlīdzīgiem.
Piemēram Canon EOS 400D tas bija 1/200th. Canon EOS 40D tas ir paātrināts līdz 1/250th.

Tātad shutteru uz 1/250.

Nākamais solis - vienkārši taisi testa bildes un uzreiz ekrānā apskaties cik spēcīga ir zibspuldze attiecībā pret objektu pret kuru tā pavērsta.

Sāc regulēt F ciparu(diafragmas atvērumu).
Vari droši sākt ar F8, lai būtu kautkāds konkrēts skaitlis.
Tieši F cipars ir vislielākajā mērā atbildīgs par zibspuldzes raidītās gaismas stipruma regulēšanu.

Uztaisi testa bildi, kompozīcija nav svarīga un tai pat nav jābūt asumā, vienkārši lai pārbaudītu zibspuldzes stiprumu.
Skaties uz objektu, vai ir nepieciešamais gaišums. Ja piemēram cilvēks ir pārāk tumšs, tad atver plašāku diafragmu(noregulē mazāku F ciparu).
Ja pilnīgi balts apžilbis ar izdedzinātām vietām, aizver diafragmu ciet(attiecīgi lielāku F ciparu).
Ja neviens no variantiem nestrādā, maini zibspuldzes stiprumu.
Piemēram, sākumam, par vienu iedaļu vājāku vai stiprāku.
Viss atkarīgs no tā ko redzi savā fotoaparāta ekrāniņā.

Tad, nākamais solis ir shutter speed(slēdža ātrums).
Noregulē to uz leju, kamēr dabiskā gaisma sāk izskatīties labi.
Protams viss atkarīgs arī no tā, ko vēlies parādīt savā fotogrāfijā.
Ja piemēram personu tumsā, tad atstāj lielāko iespējamo - kas ir 1/200th, vai 1/250th labākām kamerām.
Tādējādi vidē esošā gaisma būs maksimāli nogriezta nost un bildē būs apgaismotas tikai vietas kur trāpīs zibspuldzes gaisma.

Ja vēlies skaisti iekļauties vidē, tad regulē ātrumu uz arvien lēnāku, kamēr parādās vidē esošās gaismas.

Ja vēlies kaut ko dramatiskāku, tad noregulē ātrumu tik ilgi, kamēr parādās vide un regulē par dažām iedaļām atpakaļ tumšāku.
Tas izcels vietas kur zibspuldzes gaisma trāpīs.

Ja regulējot slēdža ātrumu sasniedz kritiskāku robežu, kad lielāka iespēja izraustīt kadru fotografējot bez statīva, uzregulē uz augšu ISO.
Uzregulējot uz augšu ISO mazliet mainīsies arī F cipars, attiecīgi tāpēc pieregulē to lai nepārgaismotu apzibeņoto objektu.

Tā mainot zibspuldzes stiprumu, tad F(objektīva atvērumu), tad shutter speed(slēdža ātrumu), un ISO, ātri iemanīsies atrast visoptimālāko kombināciju vēlamajam efektam fotogrāfijā.
Un ar laiku spēsi, vienkārši uzmetot acis testa kadram, momentā noteikt precīzi vajadzīgo parametru, kuru mainot arī mainīsies viss kadrs.

Testa kadri ir ļoti vēlami un nepieciešami lai uzreiz apskatītos rezultātu un attiecīgi varētu reaģēt, ja kaut kas nav kārtībā.
Visas mūsdienu digitālās kameras piedāvā šādu iespēju. Tāpēc vajag to izmantot.
Atceries, ka testa kadrus arī vienmēr var izdzēst. Es parasti uztaisu testa kadru, ja kaut kas racionāli jāmaina, saregulēju.
Tad vēl vienu testa kadru, tad salīdzinu abus un sliktāko uzreiz izdzēšu. Lai neaizņem vietu atmiņas kartē.

Testa kadri mūsdienu kamerās aizvieto vajadzību pēc Zibspuldzes stipruma gaismas mērītāja(light meter).
Šis mērītājs ir speciāla ierīce, kas maksā kaudzi naudas un nolasa zibšņa stiprumu nosakot attiecīgo F ciparu.
Nekad tādu pat rokās neesmu turējis. Un diezgan daudzi profesionālie izbraukumu fotogrāfi ārzemēs arī savā darbā tos nelieto. Kādēļ? Jo šī ierīce kļūst lieka strādājot uz izjūtu, vienmēr apskatoties testa kadrus, kā arī saprotot kurus parametrus, kad nepieciešams regulēt.

Protams viss mainās fotografējot ar filmu. Tad light meters ir vitāli svarīgs, ja vien nav daudzu gadu pieredzes mācoties no kļūdām, vai arī kaut kādas augstākās zināšanas matemātikā, lai aprēķinātu katras zibspuldzes attāluma, stipruma un slēdža attāluma sakarības.

Bet atgriežoties pie mūsdienu digitālajiem fotoaparātiem.
Vēlreiz no sākuma:

1) Zibspuldzes stiprums.
2) ISO.
3) Shutter speed 1/250th.
4) F stop. (objektīva atvērums) Vari sākt ar F8, bet tas nav obligāti.
5) Regulē shutter speed, lai iegūtu nepieciešamās attiecības ar dabisko, jau pieejamo gaismu.
6) Balanss starp visām šīm lietām.

Un droši pieraksti sev to kaut kur, mobilajā telefonā, blociņā, kaut vai ar pildspalvu uz rokas.
Tas man manāmi atviegloja sapratni, sākot nodarboties ar šīm lietām, uzreiz pēc tam kad apnika šaut uz dullo.
Kad attiecīgos momentos vēloties panākt citādus efektus, mazliet sāku justies ierobežots.

Vēloties iegūt speciālus efektus, kā sekls asuma dziļums, vai tieši pretēji, lai pēc iespējas vairāk būtu asumā.
Regulē visus iepriekšminētos parametrus kamēr tie visi sakārtojas, tieši tāpat kā vienkārši fotografējot dabiskajā/pieejamajā gaismā, bez zibspuldzes.
Vienīgā izmaiņa, klāt nāk vēl zibspuldzes stiprums, kas tieši tāpat kā pārējie ir tikai vēl viens regulējams parametrs.

Rakstus par šo pašu tēmu iespējams atrast arī internetā, angļu valodā.
Ieteikšu tikai divus no tiem. Ja ar tiem nepietiek, pārējos iespējams sameklēt slavenajā google.com.

Pirmais ir plašs apraksts, kas pieejams online David Hobby Strobista mājaslapā.

Ja cilvēkam patiešām interesē šīs lietas un viņš kaut cik prot angļu valodu un lasīt, David Hobby un strobist vārdiem liekus paskaidrojumus nevajadzētu prasīt.

Bet tiem kas ir reģistrēti flickr lietotāji, iesaku arī atstāt savu epasta adresi Bernie Ledesma, komentāros šajā linkā un viņš katram personīgi, bezmaksas, nosūtīs piecas lappuses garu PDF failu- labi pārskatāmu izklāstu angļu valodā, ar piemēriem un bildēm.
Bernie Ledesma ir pamatīgi izkopis prasmi strādāt ar Canon 430ex zibspuldzi, kura nebūt nav tā spēcīgākā no visām Canon pieejamajām.
Tas ir labs piemērs, kā cilvēks kurš izkopis savas prasmes pielietot savu tehniku līdz maksimumam, neaprobežojoties dēļ kautkādiem uz iepakojuma rakstītiem parametriem. Reāls čalis, kurš ar savām fotogrāfijām pierāda, ka netikai visdārgākā tehnika ļauj sasniegt brīnišķīgus rezultātus.
Bez tam savā Outdoor Strobist atlasē visām fotogrāfijām (uz katras atsevišķi uzspiežot) ir apakšā apraksts ar diezgan precīzu informāciju, tiešu kur un kādas gaismas atradās, lai taptu attiecīgais rezultāts.

Flickr ir ļoti laba mājaslapa, kurā daudzi dalās ar savām zināšanām un pieredzi fotojomā.
Iesaku īpašu uzmanību pievērst Strobist grupai, kurā publicētajām bildēm visām klāt ir apgaismojuma info.
Citām pat ar zīmētām diagrammām. Un laiku pa laikam arī šajā grupā iepeld pa kādam iesācēja radītam šedevram, kas tapis tieši tāpat, mācoties no citiem lietotājiem un strobist.com.

Jautru fotografēšanu.

T.

Viesis: Kaspars Alksnis.

2009-10-21T14:33:00.028+03:00

Šodien blogā viesojas viens no ekscentriskākajiem Latvijas inline un jauniešu fotogrāfiem, kā arī ZZ stipendijas laureāts fotomākslā - Kaspars Alksnis ar pamācību, kā izgatavot DIY Ringflash (precīzi tādu es lietoju Skuteļa portretam).
Parametri un pamācība.

Sveiki,

es jums pastāstīšu kā mājas apstākļos uztaisīt diezgan profesionālu zibspuldzes palīgierīci – ringflash jeb riņķveida gaismas izkliedētāju, kurš veikalos maksā krietni pāri simts latiem, toties mājas apstākļos, ja vien ir viss nepieciešamais, tad to var izdarīt neiztērējot ne santīma. Galvenais ir pacietība un rūpīgums, jo, lai vienu paštaisīto ringflashu uztaisītu ir nepieciešama, apmēram, pusotra stunda.

Materiāli: biezs un plāns kartons, folija, dokumentu vāciņu plēve (gaismas izkliedēšanai) un spēcīga līmlente.

Darba gaita:
Izgriez no bieza kartona riņķa pamatni ar nelielu izvirzījumu zibspuldzei (atkarībā no zibspuldzes izmēra), riņķa diametrs ap 32 cm, un pa vidu izgriezt apli, diametrs ap 17 cm. Tad šo kartona pamatni aptin ar foliju un aizmugurē piestiprini visu ar līmlenti, tā, lai folija būtu cieši klāt kartonam, var arī izmantot līmējamo foliju.

Paņem plāno kartonu, kurš lokās, un izgriez, apmēram, 5 cm augstu apmali, kuru aplīmē ar foliju, tāpat kā kartona pamatni, un apmali aplīmē apkārt folija pamatnei, atstājot brīvu vietu zibspuldzei, tā lai nebūtu nevienas šķirbas. Neaizmirsti to pašu izdarīt arī riņķa iekšpusē. Virs zibspuldzes izvirzījuma izveido no biezā kartona tā kā jumtiņu, lai spētu saturēt zibspuldzi.

Tad ņem dokumentu vāciņu plēvi un rūpīgi aptin apkārt visam riņķim, atstājot riņķa vidu tukšu. Plēvi nostiprini ar līmlenti pamatnes aizmugurē.

Ja būsi rūpīgi sekojis līdzi darba gaitai un gatavā ringflash bildēm, tad noteikti tev viss sanāks!

Pielikumā, dažas fotogrāfijas no Kaspara flickr profila, kas radītas lietojot tieši šo ringflash:

Zibspuldze. 1: Bounce Flash

2009-10-15T13:26:00.031+03:00

Paši pamati..

Dažas iespējas, ja zibspuldze tikai viena un uz kameras.
Jeb vairāk par to, ko angliski dēvē par - bounce flash technique.

Ārējā zibspuldze.
Viens no vienkāršākajiem veidiem kā palielināt gaismas daudzumu telpā ar vislielāko iespēju daudzumu, kā tieši to izdarīt.

Iebūvētās zibspuldzes gaisma ir ļoti asa un sprādziena veidā virsū krītoša, kas veido sarkanas acis tiešā atspīdumā, tai atspīdot acīs un mēdz mest ēnu kadra apakšējajā daļā, it īpaši- ja lieto platleņķa objektīvus, vai arī kautkādus lielākus ar saules blendēm.
Bet asās ēnas rodas no tā, ka tās gaismas avots ir ļoti maziņš.

No tā visa mazliet varam glābties uzliekot ārējo zibspuldzi ar nolokāmu un grozāmu augšdaļu.
Tādā veidā samazinot iespēju fotogrāfēt skaistās sarkanās acis un arī ēnas krīt mazliet citādi, bet tikai mazliet.
Tomēr pavēršot zibspuldzi precīzi pret objektu - gaisma joprojām nav nekāda glaimojošā un ja speciāli nesaplūdina zibsni ar citu pieejamo gaismu - cilvēks joprojām pārvēršas spilgtā, plakanā veidolā kas velk aiz sevis asu, melnu ēnu un tumšu fonu. Jo, lai arī uzliekamās zibspuldzes zibsni radošā virsma ir kādas 5 reizes lielāka, kā iebūvētās, tas joptojām ir maziņš gaismas avots.

To var padarīt mazliet labāku sapludināšana ar jau pieejamo gaismu, līdzīgi kā aprakstīju rakstā par iebūvēto zibspuldzi.

Bet ja ir pieejami griesti - tad vienkāršākais veids kā uzlabot gaismu, ir pavērst zibspuldzi pret tiem.

Mazliet par gaismas īpašībām - jo lielāks gaismas avots, jo mīkstāka gaisma.

Tāpēc pavēršot zibspuldzes gaismas staru pret sienām vai griestiem, gaismai atstarojoties un nākot atpakaļ no daudz reizes lielākās virsmas, gaisma paliek mīkstāka un patīkamāka acīm. Kā arī saudzīgāka pret cilvēku, ja tas ir, piemēram, portrets.

Turklāt atstarojot gaismu no griestiem, bilde izskatīsies telpiskāka un dabiskāka.
cilvēki ir pieraduši redzēt gaismu kas spīd no griestiem virzienā uz leju(griestu lampas).

Liec zibspuldzei atstaroties pret jebkuru tuvāko virsmu, kaut vai cilvēku kas stāv blakus(vai aiz muguras), ja vien viņam nav iebildumu tikt apžilbinātam - tas ir tehniskais risinājums, ko izmanto daudzi kāzu fotogrāfi, lai padarītu savas bildes skaistākas.

Piemēram, bilde dabiskajā gaismā- kas nāk no griestu logiem, pelēcīgā dienā:

Un otrā bilde, kurā zibspuldze tiek raidīta pret kreiso sienu:
Pirmkārt, lai labāk apgaismotu seju, otrkārt arī krāsas paliek mazliet draudzīgākas.
Kā papildus bonuss ir mazītiņie zibsnīši acīs, kas ļauj tām izskatīties dzīvākām.

Lielākais bounce flash triks ir - iegūt lielāku objektu apspīdošās gaismas virsmu. Protams tai jābūt pēc iespējas atpakaļ pavērstai pret objektu, ko fotogrāfē, lai gaisma tiktu atstarota atpakaļ, citādi veltīgi zaudēsi daudz gaismas.

Tā ir viena no visvienkāršākajām gaismas tehnikām, ko vienmēr noder atcerēties, kad visu citu esi aizmirsis paņemt līdzi, vai vienkārši nav laika un/vai vietas citādiem uzlabojumiem. Ja vien ir pieejama kāda tuva virsma pret kuru gaismai atstaroties.

Milzīgā koncertzālē vai skolas sporta zālē ar ļoti augstiem griestiem, būtu jāveido diezgan lieli kompromisi, lai gaisma sasniegtu mērķi, tai ilgi ceļojot līdz griestiem un atpakaļ, plus līdz cilvēkam attiecīgajā attālumā.
Tas prasītu daudz spēka no mazās zibspuldzes- daudz baterijas spēka un palielinātu uzlādēšanas ilgumu.

Atceries!!
Gaisma atstarojas un krīt atpakaļ līdzīgā veidā, kā to darītu piemēram tādā pašā ātrumā mesta kaučuka bumbiņa.(fizika)
Tāpēc ja vēlies trāpīt precīzāk pa galvu cilvēkam, kurš stāv Tavā priekšā, aptuveni 4trus metrus no Tevis, tad strauji svied bumbiņu(gaismu) kādus divus metrus sev priekšā(vienkārši attiecīgajā leņķī nolokot(notēmējot) zibspuldzes galu uz priekšu), lai vietā kur gaisma lūzt tā turpinātu virzīties tieši pret cilvēka seju.
Bumbiņu taisni griestos sviežot tā uzkritīs virsū Tev pašam, tā ir arī ar gaismu.

Vēl viena gaismas īpatnība:
lūztot tā pārņem krāsu no virsmas pret kuru atstarojas, tādējādi- ja griesti būs zaļi, arī zibspuldzes, pret tiem atstarotā, gaisma būs ar tādu pašu nokrāsu. Un tumšas virsmas mēdz absorbēt gaismu, uzsūkt to.

Tāpēc šis variants vislabāk darbojas telpās ar gaišiem, zemiem griestiem, vai melnbaltām bildēm :D

Bet vienmēr mēģini!! Vienkārši, eksperimentē.
Fotogrāfisko paņēmienu ir daudz, svarīgi ir tikai zināt galvenās līnijas pēc kurām vadīties, lai lielāko daļu no tiem atklātu pats.

Manuprāt, labā bounce flash fotogrāfijā, no pirmā acu uzmetiena nemaz nevar redzēt, ka lietota bouce flash tehnika, bet arī tas ir tikai tāds gaumes jautājums.

Peace.

Pop-up Flash - not so bad.

2009-08-11T16:09:00.031+03:00

Uzminiet kādu gaismu es izmantoju lai radītu šo bildi??

Tieši tā- iebūvēto zibspuldzi!!
Manas domas par šo vienmēr klātesošo, bet reti izmantoto iebūvētās gaismas zibsni un tā labajām īpašībām.

Liela daļa fotogrāfu (maigi sakot) neatbalsta iebūvētās zibspuldzes izmantošanu.
Viens no iemesliem ir tas, ka lielākā daļa no tiem kas tikai tās atbalsta, diemžēl nerada īpaši skaistas bildes..
Piemēram ejot pa zoodārzu un redzot kārtējo 400D ar 18-55 objektīvu kādam rokās, jau skaņa vien, izlecot iebūvētajai zibspuldzei, liekas kā nelaimes vēstnesis..
Tomēr tā var būt arī laimi nesošs iemesls, kas palīdz bildei izdoties :)
Parasti izlecot maģiskajai, iebūvētajai zibspuldzei, tā mēdz izgaismot kadru, kā vēloties visu kas atrodas tai tuvāk padarīt baltāku nekā tas patiesībā ir, tādējādi pārējo attēla daļu atstājot slīgstot tumsā, un/vai speķainos atspīdumos uz visām redzamajām, atspīdošajām virsmām.

Tomēr- ko es darītu, ja taisot bildes dabiskajā gaismā, lauka apstākļos, nejauši gadītos nonākt tumšā šķūnītī, kurā vienīgais gaismas avots ir viena spuldzīte kas karājas pie sienas, bet es nolemtu ka gribu to bildi?
Tieši tā man nesen gadijās.

Vispirms izmēģināju, ko es varu izdarīt ar pieejamo gaismu, jo man parasti patīk tās noskaņa.
Uzreiz nogriezu F uz 2.8.
Tādējādi ielaižot objektīvā maksimāli daudz gaismas.
Tas ir pats plašākais atvērums kāds manam 28-75mm objektīvam iespējams.
Es ieguvu ISO400 F/2.8 1/15.
Uz 1/15 sekundes daļu ir grūti noturēt kameru rokās tā lai 28mm neizplūstu, tomēr tas ir iespējams.
Ja bildējam maz, vai nekustīgus objektus.
Kas nav iespējams, ir tādā veidā sastindzināt personu, kas tajā pat brīdī aktīvi darbojas ar matu dzenamo aparātu. Pamēģināju augstāku ISO, tas būtu 800. Bet joprojām persona plūst un rezultātā sanāk tikai "abstraktā māksla". Un tā kā ISO1600 man arī nedotu vēlamos rezultātus, es izlēmu par labu iebūvētajai zibspuldzei, kas var izrādīties pat ļoti vēlama ierīce, tādos gadījumos kā šis.
To saprotot un attiecīgi lietojot.
Pirmais ko es gribēju izdarīt, ir likt zibspuldzei saplūst ar dabisko gaismu.
Tās iebūvētās vēlmes "izsprāgt" vietā- liekot tai saplūst ar pieejamo gaismu, radot pavisam mazītiņu gaismas zibsni, tikai pietiekošu, lai sastindzinātu to attēla daļu, ko vēlos dabūt asumā.
Tātad, izmantojot kameras uzstādījumus, nogriezu iebūvētās zibspuldzes jaudu uz -2.
Mūsdienās to var izdarīt pat lielai daļai ziepjutrauku, kaut arī tā nebūt nav tā funkcija ko izvēlas to mērķauditorija un lielākais lietotāju vairums.

Ko es ieguvu?

ISO800 F/2.8 1/100.
Mazliet uzgriezu lielāku shutteru, lai viss pēc iespējas vairāk sastingtu.
Kā arī tā iemesla pēc, jo izmantojot zibspuldzes bieži nogriežu pieejamo gaismas daudzumu mazliet tumšāku, tādā veidā liekot vairāk izcelties personai, vai priekšmetam ko bildēju, mazliet gaišākiem par fonu.
Ko darīt lai samazinātu ISO ciparu neiegūstot slavenās traki melnās ēnas?
Samazināju arī shutter speed.

ISO400 F/2.8 1/60.
Kas joprojām ir lielisks slēdža ātrums, lai bildē viss sastingtu sadarbībā ar zibsni, pat nelielā kustībā, jo tumšās vietās zibspuldze ir labākais veids kādā likt kadram "sastingt".
Dažas dienas vēlāk attapos kādā "parasta vakara apgaismojuma" pilnā dzīvoklī, kad pāris čaļi palūdza lai tos ātri nobildēju pirms došanās prom. Tāpēc lai nevajadzētu ilgi krāmēties ar gaismām un uzstādīšanu vienkāršam snapšotam, es ātri, kameru izvelkot, izlēmu par labu jau pieejamajai, tajā iebūvētajai gaismai.
Šoreiz gan liekot lietā vēl mazāk jūtīgu ISO.

ISO200 F/2.8 plus griestu lampas, kas pieprasīja slēdža ātrumu mazliet mazāku par 1/6th.
Nogriežot zibspuldzi uz -2 un ISO200 plus F/2.8 kombinācija lika man apstāties pie cipara 1/6.
1/6tā sekundes daļa nebūt nav labākais ātrums kuru visvieglāk noturēt rokās lai bilde neizplūstu.
To pat labā dienasgaismā ar 28mm uz objektīva ir ļoti grūti noturēt rokām nenotrīcot.
Ir dažādi veidi kā padarīt savas bildes asākas vien pareizi turot kameru rokās.
Internetā var atrast daudz pamācības, dažādiem veidiem un trikiem- kā to labāk izdarīt.
Tāpēc atceries- savienojot to visu ar zibspuldzes radītu zibsni var daudz vieglāk sastindzināt kadru tumšākās vietās un apstākļos.
Protams tas nenostrādātu gadījumam šķūnītī, jo es tobrīd bildēju personu kas nepozē kamerai, bet darbojas savā nodabā.

Šajā gadījumā, arī mazāk redzamas melnās ēnas, kas tomēr bija labāk redzamas iepriekšējās bildēs krītot no sejas uz rokām un otrādi.
To būtu iespējams viegli mainīt mazliet pakoriģējot pozu un leņķi, tomēr es nevēlējos iejaukties procesā.
Gribēju tās bildes atstāt pēc iespējas dabiskāka izskata.

Savās bildēs man patīk sadarboties ar pieejamo gaismu, ja vien tā pieejama kaut cik sakarīga, vai arī nevēlos radīt kādu pilnīgi pretēju efektu.
Manā flickr fotogalerijā iespējams apskatīt vairākas bildes, kas radītas tādā stilā apvienojot gaismas. Man patīk to izmantot nekustīgiem portretiem.

Apkopojums:
Es izvēlos ISO jūtību, tad zemāko(optimālo F ciparu) un pēc tam regulējot shutter speed pētu cik daudz gaismas kamerai ir nepieciešams.
Jā tā prasa vairāk kā es spēju noturēt rokās un tādejādi bildei galīgi izplūstot, labprāt izmantoju visu kas gadās pa rokai lai panāktu vēlamo kadru. Pat iebūvēto zibspuldzi, protams padarot to bildei draudzīgāku, šajā gadijumā - pēc iespējas nemanāmāku.

Droši eksperimentē ar visu kas gadās pa rokai. Gluži vienkārši tik daudz kas var arī izdoties!!
viss.

Inlains. 2: Ko vēl vajadzētu ņemt vērā.

2009-07-28T14:07:00.049+03:00

Tagad, kad tehniskā daļa ir skaidra - mazliet no estētiskās.
Kad jūti kameru, pārzini pogas un cipariņus, var sākt domāt par to, kur un kāpēc atrasties bildējot attiecīgo personu un triku.

Visvienkāršākais veids kā iemācīties bildēt trikus, ir pētot jau gatavās bildes.
Protams vislabāk būtu sadabūt kādu labu inline žurnālu taustāmā formātā.
Kā Be-mag, Daily Bread, Theconference bezmaksas žurnālu vai
ONE.
Daily Bread gan būs mazliet grūtāk sameklēt ņemot vērā, ka tos vairs neražo, bet
tieši Daily Bread bija žurnāls ko pētot es uzaugu, tādēļ no tā esmu ietekmējies visvairāk. Varbūt iespējams aizņemties no kāda, kam mājās stāv pāris eksemplāri.
Tagad priekšroku dodu žurnālam Be-mag, ņemot vērā to, ka tam reizi gadā iznāk photoissue kurš ir veltīts
tieši skatephoto, labākajām bildēm, fotogrāfiem, viņu tehnikai un intervijām. No tā visa var daudz iespaidoties.
Nākamajā vietā es lieku online bildes.
Sākot no Be-mag nedēļas bildēm, global connection beidzot ar rakstiem un lasītāju iesūtītajām bildēm.
Senāk tas likās liels gods, ja viņi Tavu bildi izvēlas par lasītāja bildi, bet tagad, visas pasaules bilžu līmenim ceļoties, tā ir ikdienā sastopama parādība. Tomēr joprojām patīkami.
Vienmēr der papētīt Taktikas un TheRolling nedēļas bildes, ar iespēju vērtēt un komentēt tās, kā arī lasīt komentārus.
Ja ir interese vienmēr var pajautāt, kā un kāpēc attiecīgā bilde uzņemta.
Gan jau kāds laipni paskaidros.
Plus visas pārējās iedomājamās mājaslapas, kas ir veltītas inlainam.

Kas vēl ir svarīgi?
Kompozicionālā ziņā- lai ir redzams ieskrējiens un nosēdiens. Vēlams abi, bet ņemot vērā zemos leņķus un dažādu spotu augstumu, svarīgākais ir nosēdiens.
Nosēdienam ir jābūt. Citādi cilvēks atkal karājas gaisā..
Nosēdienam nav obligāti jābūt redzamam kā grīdai, vai pamatnei, tas var atrasties aiz kāda šķēršļa, tomēr skatoties uz bildi vajadzētu uzreiz saprast kur triks ir piezemēts(varēja tikt piezemēts).
Citādi tas tikpatlabi atkal karājas gaisā..

Svarīgi ir redzēt visu spotu, piemēram ja tā ir ļoti gara truba, un skeiteris to noslaido visu.
Katra bilde ir stāsts. Un viens metrs trubas ar čali virsū to pilnībā nepastāstīs.

Svarīgi ir redzēt triku, tā lai saskatāms- ko tieši dara skeiteris. Slaido vai lec, vai vienkārši ripinās kautkur, tāpēc sevi cienošam skate fotogrāfam vajadzētu zināt un saprast trikus.
To iespējams uztrennēt arī skatoties inlain filmas. Atkal ļoti daudz var atrast onlainā. Plus arī skeitparka kastītes, vai soliņa deldēšana palīdz šajā jomā.
Bet ļoti labi būtu dabūt kādus dvd, man patīk taustāmas lietas.

Nav obligāti jāmāk pašam attiecīgo triku izpildīt, taču ir jāzin kurā mirklī tas izskatīsies vislabāk, no kurienes uz kurieni notiks kustība un kādā leņķī atradīsies pats izpildītājs attiecībā pret kameru.

Lielākoties katram trikam ir viens moments, kad tas izskatās vislabāk, piemēram lecot gapu, ir viens moments kurā skeiteris atrodas visaugstākajā punktā.
Vai visstilīgāk saķēris slidas.
Vienmēr daudz ir atkarīgs no leņķa ko izvēlas fotogrāfs.
Katram leņķim šis punkts atradīsies mazliet citā vietā. Bet kattreiz tieši tas ir tas punkts kurā Tu gribēsi nospiest pogu.
Tāpēc fotogrāfam triks jāredz kā skeiterim, bet jāparāda savās bildēs vēl labāk.

Lai liktu spotam izskatīties augstākam inlaina fotogrāfi bieži lieto platleņķa objektīvus.
Piemēram maza apmalīte izskatīsies ceļa augstumā pareizi lietojot platleņķi.
Vai arī ar platleņķa palīdzību var kadrā ietvert vairāk telpas kā ar šauro. Gadījumos kad nav kur tālāk atkāpties, vai kautkas traucē.

Esmu atklājis, ka tur kur ir patiešām lieli augstumi un attālumi, labāk izskatās šaurāks objektīvs, jo platais pataisītu skeiteri par gandrīz nesaskatāmu punktiņu bildē, kamēr spots paliek ļot grūti saprotams.
Tikmēr šaurais gals liek visam izskatīties dabīgākam un piemēram augstajai kantei, izskatīties vēl augstākai, jo slaidotājs pats uz tās atrodas mazliet sarāvies.

Visbiežāk es bildēju no lejas uz augšu.
Tas liek pazust nevajadzīgiem krūmiem un ēkām aiz muguras, izceļ cilvēku vairāk.
Tādā veidā bildējot arī spots izskatāS augstāks, tas savukārt izceļ triku.
Bet ne vienmēr.
Kā parasti -katrā situācijā, visi apstākļi mainās.
Tāpēc nedēļas foto bildēšana kattreiz izvēršas par nelielu piedzīvojumu, īsto kadru meklējot.

Vēl jāņem vērā, ka bildē ir jāredz kaut masdrusciņ skeitera seju.
Kaut masdrusciņ, tomēr tas asociē attiecīgo bildi un triku ar attiecīgo personu.
Tāpēc ir ļoti rūpīgi jāizvēlas leņķis no kura bildēt attiecīgo triku, un katram trikam tas var izrādīties citādāks, pat tajā pašā spotā.
Piemēram, ja sanāk bildēt triku spotā, izmantojit dabisko gaismu. Un nevar bildēt pret sauli, tad sanāktu tikai siluets, tāpēc var pārvietoties uz pretējo pusi, un palūgt lai skateris izpilda kādu citu triku.
Tā ir gadījies, piemēram bildējot vienu triku es galvā iztēlojos citu, un ja paveicas un skeiteris var to izpildīt, var izdoties pat trīsreiz labāka bilde par sākumā iecerēto.
Tieši tā bija ar pirmo bildi iepriekšējā rakstā.

Ļoti daudz no visa šī procesa notiek Tavā galvā, tāpēc vienmēr vajag domāt līdzi tam ko dari.

Es cenšos ielikt katrā kadrā tieši tik cik vajadzīgs lai saprastu triku, redzētu nosēdienu, ja iespējams arī ieskrējienu.
Plus vēl šo to apkārtnē redzamu, bildēšanas vērtu. Kautko interesantu.
Tomēr mēģinu sekot līdzi lai kadrā nav par daudz. Lai viss saplūst, bet inlains nepazūd.

P.s. Spied uz bildēm ja vēlies tās komentēt, redzēt sīkāku aprakstu vai vienkārši apskatīt lielākā izmērā.

Inlains. 1: Tehniskā daļa, pamati, apsvērumi.

2009-07-24T15:32:00.025+03:00

Sveicināti,
Laiku pa laikam man vaicā, kā vislabāk fotogrāfēt dažādas lietas un kaut arī parasti jāskatās pēc apstākļiem, vienmēr ir kautkādas līnijas un pamati pēc kā vadīties. Tāpēc šis raksts ir mani pamati un apsvērumi, bildējot slidotājus kustībā. Un ne tikai. Pamācība- tā arī var teikt.

Tiem, kas ko tādu grib darīt, pirmoreiz paņēmuši kameru rokās, pirmkārt ir jāuzzin kautkādi pamati, par to kura poga ko dara un ko kurš cipars uz ekrāna nozīmē.
Par spīti pieņēmumam ka lietošanas pamācības ir garlaicīgas un tehniski rakstītas, tās izlasot Tu gūsi daudz lielāku sapratni par to kā kamera strādā, kā lasīt tās gaismas mērītāju. Un uzzināsi kāpēc vairāk iesācējam ir tipiskā "melnā bilde" lietojot kameras programmu M, nekā tiem kas tās lasa.
Kaut arī M bieži liekas "krutākā iespējamā programma", kas tikai neder attiecīgajam lietotāja "stilam". Varbūt vienkārši attiecīgajam lietotājam ir mazliet jāpalasa lietošanas pamācība. Jo patiesībā viss ir diezgan vienkārši, ar kameru viss ir kārtībā, tā tikai paklausa Taviem uzstādījumiem. Un pagriezt vienu slēdzi uz iedaļu M vēl nav nekāda kameras uzstādīšana, pat ja ar to vienā no piecdesmit gadījumiem pietiek lai kaut jebkāda bilde izdotos.
Tāpēc vēlams pārzināt pogas un mācēt nolasīt to, ko kamera saka Tev priekšā.
Saproti savu tehniku un tā atbalstīs Tevi.

Izmantojot dabisko gaismu-

1.Shutters.
Lai gan 2008. g. 4. aprīlī LZA Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas apakškomisijas sēdē nolēma, ka vārds "shutter" tulkojams kā "slēdzis", es to pavisam oficiāli turpināšu saukt par shutteru, savas ērtības labad. Tā būs arī vieglāk lasot lietošanas pamācību, kā arī ārzemju blogus.
Bildējot kautko kustībā, tas ir pats svarīgākais parametrs, lai sastindzinātu kadru, vai ļautu tam izplūst.
Vispirms es uzstādu shutteru, tad pielāgoju pārejos uzstādījumus.
Bildējot inlainu mēs nudien negribam lai skeiteris izplūst. Tas protams ir pieļaujams ļoti retos gadījumos, vai arī radot "augsto mākslu", taču manuprāt pats galvenais ir radīt iespaidu par attiecīgo triku, parādot to pēc iespējas saprotamāku un stilīgākā paskatā. Tā lai skatoties uz bildi uzreiz ir skaidrs- kas tas ir pa triku un kur tiek izpildīts.
Nepiekrītu vecajiem uzskatiem- sportistam jāatrodas zilās debesīs, gaisā un papludinātam, kur nevar saprast kāpēc un uz kurieni tas lido.
Tas varbūt der fotogrāfējot putnus, vai lai radītu šīs personas "neparastu" portretu, tomēr neder labam skatefoto.(Kaut gan, kas der lai bildētu labu skatephoto, bieži vien der arī lai bildētu neparastus portretus un putnus kustībā haha)
Joprojām tas neataino triku, nedod priekšstatu par notiekošo un jau sen vairs nav "stilīgi un neordināri". Šajā ziņā oldschool paliek oldschool un tikai vecās paaudzes stila reportāžas/portreta fotogrāfu attēlos.
Nepārprotiet, man ļoti patīk portreti/reportāžas un tos bildēt un es ļoti cienu vecās paaudzes fotogrāfus, taču mans stāsts ir par pavisam ko citu.
Tāpēc lūdzu neapvainoties šā stila piekritējiem, es nedomāju neko sliktu, tas vienkārši ir mans pamatojums, kāpēc es bildēju citādi.
Man daudz svarīgāk liekas atainot triku procesā- tādu kāds tas izskatās vidē,
kādu es to redzu dzīvē, protams liekot lietā visas tehniskās iespējas lai tas izskatītos pēc iespējas labāk.

Turklāt tas ir negodīgi pret skeiteri, iztēlojies:Tu esi pielietojis visus savus spēkus un veltījis visu vienai domai- lai pārvarētu dabiskās bailes un pēc pusstundu ilgas koncentrēšanās, varbūt riskējot ar visu, nolēktu no tās mājas jumta, vai noslaidotu milzīgo handrailu, sakopojis visu savu skilu(prasmi) un drosmi, beidzot pārspēj pats sevi, veiksmīgi piezemējies un aizbrauc..
Tomēr Tu zini: varbūt nespēsi saņemties to izdarīt vēlreiz!

Un tad iesaistās fotogrāfs- un Tev iesniedz bildīti kur Tu spirinies zilā gaisā, ko varēja arī nofotogrāfēt bez mazākās piepūles un domāšanas, vienkārši pārlecot zemē gulošam fotoaparātam, vēl ar smaidu skatoties kamerā... Čīiz!

Tas varētu būt kā uzkāpt pasaules augstākajā virsotnē pa stāvu klinšu sienu uz muguras nesot 15kg smagu tehniku, ar mērķi nofotogrāfēt skaistāko saulrietu, saullēktu vai kailo modeli kas tur jau gatavā pozā gaida un ar uzliktu statīvu uz kura tikai kamera jāuzsprauž (vai nez.. Ieliec tekstā savu variantu) un atklāt ka fotoaparātam baterija ir tukša un atmiņas karte ir palikusi automašīnā..
Es nezinu kā to lai vēl labāk pastāsta. Tas viss ir tik vienkārši saprotams.
Paliek tikai tā brīža sajūtas atmiņās..
Tu vakarā pārrodies mājās bez bildes.

Tāpēc vajadzētu arī saprast triku lai nospiestu pogu īstajā brīdī, labas bildes atšķirība no parastas ir dažās sekundes simtdaļās!

Tātad-
Tiek uzskatīts, ka lai bildē apstādinātu kustību jālieto shuttera ātrums vismaz 1/400th vai lielāks. Jo lielāks būs cipars aiz vieninieka, strīpiņas un pirms "th", jo lielāka iespēja ka kustība bildē sastings.
Tas pats attiecas uz skatefoto.
Lai "sasaldētu" skeiteri trikā un varētu apskatīt viņa sasprindzināto, neatkārtojamo sejas izteiksmi visos sīkumos, mazliet lielākā bildes palielinājumā pēcāk, jālieto shutter speed vismaz 1/400th. Ir arī izņēmumi, piemēram ja izmanto spēcīgas zibspuldzes, vai arī skeiteris taisa triku Tavā virzienā. Tad viss kļūst mazliet elastīgāks, taču 1/400th ir drošs apstādinātājs pēc kura sākt vadīties.
Tāpēc arī iedaļa M ir tik populāra skate fotogrāfu vidū- tā liek katram kadram domāt līdzi, pievēršot uzmanību tam
lai shutters nejauši nenoklīst daudz zem 1/400, tādējādi izslēdzot lielu iespēju visam izplūst.

Protams tas ir labiem laika apstākļiem un/vai lietojot gaišus objektīvus piemērots. Visos citos gadījumos šeit sākas citas problēmas.
Piemēram: uzliekot programmu M un shutter speed uz 1/400th, nospiežot slēdzi rodas slavenā melnā bilde(vai dažos retos gadījumos pat baltā, ko gan var vienkārši izlabot uzregulējot lielāku ciparu aiz vieninieka un strīpiņas).
Tas nozīmē, ka ir pienācis laiks mainīt pārējos uzstādījumus.

2.Maģiskais F cipars.

Ja godīgi, tad man nav ne jausmas kā to dēvē LZA Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas apakškomisija, es to vienkārši saucu par "asuma dziļumu".
Bildējot inlainu tas darbojas tieši tāpat kā visā citā fotogrāfijā. Vecais labais F.

Tātad mums joprojām Shutters uzregulēts uz 1/400, bet bilde tumša.
Regulējiet F ciparu uz leju, tas atver diafragmu un ļauj ieplūst vairāk gaismai aparātā.
Jo mazāks cipars, jo gaišāka bilde un pretēji. Bet gaišāka bilde nozīmē mazāku asuma dziļumu bildē. Tātad jāfokusē precīzāk. Kam gan nevajadzētu būt problēmai darbojoties ar mūsdienu tehnoloģijām.
Un saprotot savu kameru protams.
Jo mazāks F cipars, jo izplūdušāka attēla daļa kas nav asumā.
Attiecīgi jo lielāks cipars, jo mazāk izplūdusi.
Tas gan nenozīmē ka pie F/22 vai F/32 attēls būs nenormāli ass, jo visiem lētā gala aparātiem, par spīti tam ka to var uzregulēt tik lielu, kadra asums ir ierobežots dēļ matricas izmēriem. Tie cipari attiecas uz filmu aparātiem, kā arī attiecīga lieluma matricām. Tāpēc, piemēram ja uzregulē F/32 kas paredzēts 1:1 matricas izmēram uz Canon 400D 1:6 matricas, tā saspiedīs ienākošo gaismu tik tālu, ka attēls paliks "mīkstāks" nevis asāks lielā daļā gadījumu.
Vienkārši- tik daudz informācijas, tik mazai matricai ir pārāk grūti apstrādāt.
Cik esmu atklājis, tad katram objektīvam tas cipars ir citādāks.
Parasti, viscaur attēlam, lielisks asums ir no F/8 līdz F/11.
Tāpēc tā vietā, lai spilgtā vasaras dienā aizgrieztu diafragmas atvērumu ciet uz F/32, bilde ir par gaišu, labāk griezt shutteru uz 1/4000th pusi. Protams, tajos retajos gadījumos kad ir pārāk daudz gaismas, nekas cits neatliks.
F cipars ir ļoti svarīgs arī bildējot ar zibspuldzēm, bet par to vēlāk, rakstā par zibspuldzēm.

Joprojām, ko darīt ja shutters ir 1/400th un uzregulēts pats mazākais iespējamais cipars aiz F, bet bilde joprojām ir tumša??

3.ISO -Pēdējais salmiņš pie kura ķerties, kad viss cits jau ir izmēģināts.(Ja vien nav zibspuldzes pie rokas.)
Tātad, ja shutters ir 1/400 un F zemākais cipars,tomēr vienalga nepietiek gaismas..
Jāsāk regulēt ISO.
ISO tas ir matricas jūtīgums attiecībā pret gaismu. Jo mazāks ISO cipars (piem. ISO100) jo mazāks grauds bildē.
Daži apgalvo, mazāks ISO=labāka kvalitāte.
Nepiekrītu. Nav nekādas jēgas bildējot trikus jaukt to visu ar modes, komerciālo, vai industriālo fotogrāfiju kur notiek cīņa par katru pikseli un kāds nenormāli bagāts klients Tev maksā daudz par ISO100 tikai tāpēc jo viņam patīk tikai pieglaustas un gludas bildes.
Domājiet līdzi, nevajag pārspīlēt. Kad Tev liks nofotogrāfēt to modeli studijā ar visām gaismām un milzīgu naudu fonā, tad arī jāsāk domāt līdzi tam augsto ISO ciparu pielietojumam.

Bet pat ja pavērosiet labus žurnālus un pasaules krutāko portretistu mājaslapas, tad daudziem ir tāds kā "dirty style" savām labākajām bildēm. Bieži zināms netīrums piedod bildei šarmu!
Manuprāt nejau grauds ir pats noteicošākais kopējajā attēla kvalitātē.
Ja piemēram ir labi kadrēta bilde, ar skaistām krāsām, labs asums un visas detaļas skaidri saprotamas, dažreiz tas lielais ISO pat lieliski iederās, piešķir attēlam zināmu burvību un skatāmību. Atgādina vecos labos filmiņkadrus.
Labākiem aparātiem piemēram ir iebūvēts "ļoti kvalitatīvs grauds" arī uz lielākajiem ISO setingiem un zināmos apstākļos es to nebaidos pielietot.
Plus ja salīdzina ar filmiņu bildēm kas ilgu laiku bija standarts, tad tur valda vieni "analogie pikseļi" vien.
Tātad.
Pieņemsim ka mums ir 1/400th, F/3.5 (Kit objektīvam uz 18mm) un ISO100, bet bilde pārāk tumša. Uzgriez ISO uz 200. Ja nepalīdz- 400 utt.
Uz 1600 gan lētākajām kamerām nevajadzētu likt, jo sāk pazust lielākā daļa detaļu piemēram no sejām un detaļas arī ir noteicošs faktors lai bilde būtu skatāma.

ISO800, ja ir laba gaisma piemēram draugiem.lv izmērā nemaz neizskatīsies tik drausmīgi. Tomēr iesaku turēties pie zemākiem ISO vismaz kamēr mācamies bildēt, bet ja nepieciešams, drosmīgi griezt to ciparu uz augšu, jo labāk ir graudaināka bilde, par kārtējo melno attēlu programmā M.

4.Zibsnis.
Katram Inline fotogrāfam vajadzētu pa pāris zibspuldzēm un prast kaut mazliet tās pielietot.
Citādi Tev paliek ierobežota dienas daļa, telpas un gaismas daudzums ar kuriem strādāt.
Ar zibspuldzēm var gan bildēt mazliet tumšākā diennakts laikā, gan likt ēnām pazust un parādīties atpazīstamai sejai tur kur vēl tikko bija cilvēka siluets, var arī likt ēnām rasties. Var gaišā dienas laikā pataisīt bildi dramatisku, trīsdimensionālāku, samazināt shutter speed, kā arī visādi citādi izpausties. Bet par to sīkāk kādā no nākošajiem rakstiem.

Hei, un iegaumē- kattreiz, mainoties videi un apstākļiem, mainās visi iespējamie uzstādījumi, nav nekādu universālo uzstādījumu kas kattreiz ideāli nostrādās.
Pēti, darbojies un improvizē. Domā līdzi un lasi, ko kamera Tev stāsta.
Šīs ir tikai līnijas pēc kurām es vados bildējot inlainu un tāpēc neuzņemos nekādu atbildību par graudiem Tavās bildēs =D
Peace.

P.s. Ja ir kādi jautājumi vai papildinājumi, droši rakstiet komentāros.

Skutelis - portrets

2009-07-08T11:18:00.085+03:00

Nesen Skutelis(PKI) apmeklēja manu profilu draugos, lai norunātu fotosesiju meklējot bildes topošajam albumam.
Albums vēl nav iznācis, tāpēc lielākā daļa bilžu pagaidām nebūs plašākai sabiedrībai pieejamas...
Tomēr uzrakstīšu mazliet, par vienu bildi, kas jau ir publicēta internetā.
Šis raksts ir par to, kā viegli papildināt spilgto vasaras sākuma, pēcpusdienas sauli, izmantojot vienu mazu ārējo zibspuldzi.

Lai arī dažas dienas iepriekš laiks bija pelēcīgs, apmācies un lietains,
diena izvērtās pirmā saulainā pēc tāda laikaposma. No vienas puses padarot visu daudz vienpusīgāku- mazajām zibspuldzēm ir grūti pārspēt spilgto vasaras sauli, pat tai lēnām slīdot uz rieta pusi.
Bildējot pret sauli viss fons būtu ēnās, tādēļ bija ierobežotākas iespējas izvēlēties fonus un leņķus no kuriem bildēt. Tādejādi apmākusies, pelēcīgāka diena dotu man vairāk iespējas izvērsties un radīt dramatiskāku noskaņu bildēs. No otras puses, man patīk improvizēt un strādāt ar to kas ir pieejams, tāpēc ātri nolēmu sadarboties ar sauli, vai arī bildēt ēnā.

Pēc pirmo bilžu tapšanas, dodoties uz nākamo iecerēto vietu, nepārtraukti vēroju apkārtni cerībā ieraudzīt kko interesantu fonam. Jau turpceļā uz Vef tiltu ieraudzīju šos vārtus, tomēr apstāties izdomāju tikai atpakaļceļā.
Meklējot kautko interesantu, sāku ar dažiem vides portretiem dabiskajā gaismā. Ja tā ir pieejama, kāpēc to neizmantot?
Tad Skutelim pašam ienāca prātā lieliska doma, nofotogrāfēt ciešu portretu izmantojot tikai zilos vārtus kā fonu.
Ātri nomainīju platleņķa objektīvu uz Tamron 28-75 un nofotogrāfēju vienkāršu portretu, dabiskajā gaismā.
Av režīmā, ļaujot Canonam pašam izdomāt ekspozīcijas ilgumu. Uz ISO100, 75mm, F8, sistēma izrēķināja slēdža ātrumu 1/250. Man patika koncepts, tomēr uzreiz ievēroju, ka kautkas pietrūkst. Dēļ spilgtās saules, kas tobrīd atradās labajā pusē, liela daļa sejas, arī acis atradās ēnā. Beztam diezgan tumšā ēnā, kādu rada spēcīga stipra gaisma, kā kaila zibspuldze, vai arī spilgta vasaras saule šajā gadījumā.
Mazliet padomājis izvilku no somas Kaspara Alkšņa taisīto ringflash.
To lieto uzspraužot uz zibspuldzes, tas mazina tās stiprumu par aptuveni divām iedaļām, tomēr vietā rada plašu, mīkstas gaismas avotu, kas ideāli der portretiem gaismai vijoties sejai apkārt. Tam ir dažādi pielietojumi. Piemēram: Lietojot no tuva attāluma, liekot objektīvu tam vidū, tas likvidē no sejas liekās ēnas kas krīt no deguna, kā arī apvijas augumam bildējot no lielāka attāluma.
Bildējot no ļoti tuva attāluma acu zīlītēs pēc tam bildē redzams mirdzošs aplis, ringflash formā.
Nekas tāds kas spētu pretoties spilgtai saulei. Tomēr pietiekoši spēcīgs, lai ar to sadarbotos.
Ievietoju tajā zibspuldzi, ko savienoju ar fotoaparātu izmantojot OC-E3 - Viens no vienkāršākajiem un lētākajiem veidiem, kā dabūt zibspuldzi nost no kameras.
OC-E3 ir 60cm garš vads, kas savieno zibspuldzi ar fotoaparātu.
Latvijā oriģināla cena ir aptuveni 36Ls internetveikalos, ebayā iespējams sameklēt lētākus Honkongas pakaļdarinājumus.
Tos gan neesmu mēģinājis, bet liekas ir redzēti pat garumā līdz 2m.
Man pilnībā pietiek ar Canon vada garumu, tas ir aptuvenais garums, kas nepieciešams lai turētu zibspuldzi izstieptā rokā.
OC-E3 ir ļoti kvalitatīvi veidots, resns, izturīgs un viegli pievienojams fotoaparātam ārējās zibspuldzes vietā(pie hot shoe).
Paņēmu ringflash kreisajā rokā un turēju tā, lai objektīvs atrastos tieši pa vidu aplim. Tas man nodrošina vienādu apgaismojumu visai sejai, arī ēnām uz abām acīm. Lielākoties ietekmējot tikai tumšākās vietas, jo pareizi noregulēts tas nespēj daudz ietekmēt saules apgaismotās vietas. Bonusā radot nepieciešamo dzirksti acīs, kas liek visam portretam izskatīties dzīvākam.
Šajā gadijumā neko daudz nevajadzēja mainīt, jo Canon iebūvētā TTL sistēma lieliski noregulēja zibspuldzi, šķiet es tikai caur fotoaparātu to uzregulēju par 1 iedaļu stiprāku. Visi parametri tie paši, tikai pienācu mazliet tuvāk 50mm un mazliet mainīju fonu liekot Skutelim pavirzīties uz labo pusi, lai izbrīvētu kreiso kadra daļu no metāla savienojuma vārtos.
Protams līdzīgu efektu var panākt ar dažādiem paņēmieniem, šķiet pat izmantojot vienkāršu reflektoru, tomēr kā jau minēju- man patīk strādāt ar to kas ir pie rokas, un ringflash likās pats piemērotākais.
Vēlāk programmā adobe lightroom 2 uzregulēju bildei zaļākas krāsas, padarot toņus siltākus, noregulēju mazliet ēnas, kā arī uzliku nelielu vignette, kas visu skatītāja uzmanību uzreiz pievelk sejai.

Maziņš, viegli pārnēsājams, ātrs un neuzkrītošs gaismas piesitiens, kā papildinājums saulei- tomēr dod tik daudz, lai bilde izskatītos dzīvāka un interesantāka.

Mūzika un kontakti:
PKI
Skutelis
On Myspace
Latviešu Hip hop radio
Intervija ar PKI STREET TV Nr. 2raidījuma beigās.

DIY Softball

2009-05-12T20:20:00.013+03:00

Gaisma mēdz būt dažāda.
Kādu pusgadu atpakaļ kāds man labs draugs atrada lētu un labu veidu kā likt spuldzītei, kas pirms tam, dzīvoklī vienkārši karājās pie vada griestu lampas vietā- tiešām izskatīties pēc lampas.
Viņš veikalā JYSK iegādājās apaļu papīra lampu, kas šobrīd maksā 1Ls.

Labs risinājums, par minimālām izmaksām, kas uz to brīdi ļoti labi iederējās istabas interjerā.
Jau toreiz, apskatot lampu, man ienāca prātā ideja pielikt tai zibspuldzi, spuldzītes vietā, vienkārši eksperimenta pēc. Doma bija dabūt kautko līdzīgu softboksam, taču domu uzreiz nobīdiju kādā tālākā prāta nostūrī, kad pieliku zibspuldzi tai klāt un pamēģināju. Lampa atradās pārāk augstu un es zaudēju pārāk daudz gaismas lai iegūtu sakarīgus rezultātus ar zemiem ISO rādītājiem. Turklāt gaisma izplatijās pa visu istabu vienmērīgi, kā spuldzīte, tomēr visvairāk atsitoties pret griestiem. Es zaudēju pārāk daudz gaismas. Tobrīd likās, ka no tādas lampas gluži vienkārši nebūtu jēgas.

Pirms divām nedēļām, iepērkoties JYSK veikalā Alfā, nejauši uzgāju šīs papīra lampas un atcerējos par savu ideju. Nolēmu ziedot tai latu.
Šoreiz radās doma kautkādā veidā iestūķēt zibspuldzi lampā iekšā, lai tā vairāk strādātu līdzīgi spuldzītei, kam tajā jāatrodas pa vidu.
Papīra lampa pieejama iepakota maisiņā, salikta plakanā veidā, kas nodrošina ērtu pārvietošanu ar minimālu risku to sabojāt. Komplektā ietilpst metāla rāmītis, kam būtu to jānotur apaļu izplestā veidā.
Par laimi šis rāmītis arī lieliski noder lai bumbā ievietotu zibspuldzi,
to ieliekot taisni gar apakšējo malu un vienkārši pagriežot par 90 grādiem, zibspuldze tiek iespiesta starp diezgan ciešo rāmīti un papīra bumbas apaļo malu.
Tātad vienkāršai bildēšanai telpās nekādas modifikācijas nav nepieciešamas.
Pamēģināju, un tas nostrādāja!
Es ieguvu daudz vairāk gaismas. Es runāju par pāris F stopiem vairāk!!
Tomēr joprojām ļoti daudz no tās ceļoja uz griestiem.
Ko darīt?
Vienkāršs risinājums, nolocīju zibspuldzes grozāmo galviņu patuveni 45 grādu leņķī, kā vienkārši tēmējot to cilvēkam sejā.

Ko es iegūstu?

Gaišuma ziņā aptuveni F 7.1 uz ISO 100, shutters 1/250, diezgan tumšā istabā.
Tākā 1/250 ir maksimālais slēdža ātrums ar kādu parasti sinhronizējas zibspuldze,
un es fotogrāfēju nekustošus objektus, tas dod samērā lielas iespējas izvērsties.
Protams, pateicoties Canon TTL sistēmai, ir pieejams High speed sync, bet par to es pastāstīšu citreiz.
Lampu es pārdēvēju par softbolu, jo ēnas veidojas mīkstas, līdzīgi kā šaujot no softboksa, tikai protams, tā ir bumba.
Tātad es iegūstu- daudz mīkstākas ēnas, lielu virsmu kas atstaro un izplata gaismu, pie diezgan labiem gaismas parametriem.
Plus gaisma viegli tinas apkārt objektam, līdzīgi kā fotogrāfējot ar ringflash.
Bildējot, softbolam, jāatrodas pēc iespējas tuvāk fotogrāfējamajam objektam- jo tuvāk tas atradīsies, jo spēcīgāku gaismu un mīkstākas ēnas varēs iegūt(viens no pamatprincipiem ko būtu noderīgi atcerēties). Jo tālāk atrodas gaismas avots, jo asākas ēnas.

Mīnusi.
Es nevaru gaismu vadīt tikai fotogrāfējamā objekta virzienā, tā joprojām klejo viscaur bumbai, izdaloties tai visapkārt un vairāk pret griestiem.
Gaismu kas lido pret griestiem gan es mazināju vienkārši uzklājot virsū papīra salveti caurumam augšgalā.

Tas gan īpaši netraucētu lauka apstākļos, kur toties varētu rasties nelielas problēmas ar vēju.
Taču tādas problēmas ir ar visiem vieglajiem, lielajiem gaismas pārveidotājiem.

Es gan vēl neesmu Softbolu izmēģinājis lauka apstākļos, taču ir dažas idejas un ganjau ka papildināšu šo ierakstu, kad atgriezīšos ar gataviem rezultātiem.
Eksperimentējiet, lai rodas jaunas idejas!

Paldies.

P.s. Jā es zinu, ka nesāku ar pašiem pamatiem- kā piedabūt lai zibspuldze strādā nost no kameras un tamlīdzīgiem.
Es izlēmu sākt tieši ar softbolu, kamēr idejas svaigas.
Mācieties gaismu(arī no paša sākuma)-strobist.com

Blogs

2009-05-12T19:07:00.004+03:00

Labdien!

Es nolēmu rakstīt blogu.
Es rakstu blogu.
Man patīk blogi un man patīk rakstīt.
BET blogi, nevis to parastajā, garlaicīgajā internetdienasgrāmatas veidolā...
Es esmu citādāks.
Mans blogs ir citādāks.
Man patīk zīmēt ar gaismu.
Es esmu fotogrāfs.
Es attēloju gaismu.
Arī par to rakstot.
Par to kādu es to redzu.
Par to kādu to redz fotoaparāts...

Pasaulē arvien populārāks kļūst strobisms, kas būtībā ir amerikāņu fotogrāfa David Hobby izdomāts apzīmējums mājaslapai, kas ir veltīta jebkura interesanta zināšanu papildināšanai, par to kā fotogrāfēšanai izmantot ārējās zibspuldzes, tās lietojot nost no kameras.
Izmantojot pārsvarā mazās ārējās zibspuldzes, lieki netērējoties studijas gaismām.
Par to kā likt mazajām gaismām izskatīties lielām.
Par to kā bildēm izskatīties 10reiz efektīvākām.
Par to kā taisīt savu tehniku no lētiem izejmateriāliem.
Par to kā taisīt labākas bildes izmantojot tehniku kas Tev jau ir.
Un pats galvenais par to kā dalīties ar zināšanām vadoties no savas personīgās profesionālās pieredzes.

Par spīti tam, ka sākumā tas bija tikai mājaslapas nosaukums, strobisms ātri kļuva populārs un atstāja tik milzīgu iespaidu uz digitālo fotopasauli, ka trīs gadu laikā jau ir kļuvis par tādu kā kustību - vairāk kā divi miljoni fotogrāfu no visas pasaules, šajā mājaslapā iemācījušies labāk izprast un kontrolēt savas gaismas, un labprāt dalās ar savām zināšanām veidojot kopējo pasaules fotogrāfijas līmeni daudz augstāku, līdz ar to radot arī skaistāku skatu uz dzīvi šajā tehnoloģijas gadsimtā, kad katram otrajam mājās mētājas spoguļkamera, bet ne katrs to izprot un spēj attiecīgi izmantot.

Es esmu strobists.

Šis blogs ir par gaismu.
Šis blogs ir par mani.
Un šis blogs ir par to kā apmainīties ar zināšanām.

P.s. Mācies gaismu http://www.strobist.com/