Apraksts par to, kā iespējams sameistarot daudz interesantāku kadra miglaino daļu, kā to ierasts redzēt.
Vienu dienu domājot par iespējām padarīt fotogrāfiju kreatīvāku/jautrāku, atcerējos par veco labo iespēju mainīt bokeh. Bokeh liekas nāk no Japāņu valodas, ko tas precīzi nozīmē neatceros, bet tā netā mēdz apzīmēt kadra izsmērēto daļu - to kas nav fokusā.
Nepieciešamie rīki:
Gabals papīra,šķēres un gaišs objektīvs.
Papīrs man nebija pie rokas, tādēļ piegriezumus taisīju uz picas šķēles kartona, ar nazi.
Doma ir tāda, ka no gaismiņām kas atrodas kadra izsmērētajā daļā, iespējams veidot jebkuru figūru, kādu vien spēj iedomājies un izgriezt.
Tas darbojas līdzīgi asuma dziļumam, ja diafragma piegriezta(piem. uz F8), izplūdušajā daļā redzami piecstūrīši, vai astoņstūrīši - tas atkarīgs no diafragmas lapiņu skaita.
(Augstākas klases objektīviem šīs lapiņas ir veidotas apaļas, lai verot ciet arī fonā visas gaismiņas un izplūdumi veidotu skaistus aplīšus.)
Izgriezu vairākus variantus:
Vēlāk mēģinot atklāju, ka man visvairāk iepatikās tieši četru staru zvaigzne un cilvēciņš.
Eksperimentē!
Es domāju, liela daļa cilvēku ir redzējuši, ka šo paņēmienu lieto kāzu fotogrāfi, lai radītu neskaitāmās sirsniņas fonā.
Bet ar to viss nebeidzas, iespējas ir neierobežotas kā fantāzija.
Ir redzēti visādi burti un cipari, ļauj iztēlei darboties.
Objektīvs: Canon 50mm F1.8 II.
Viens no Canon nenovērtētākajiem objektīviem Latviešu foto forumos.
Brīnišķīgs objektīvs, ļoti gaišs(F1.8), ļoti viegls un ērts lietošanā ar mazajām digitālajām kamerām un netikai. Beztam, arī viens no lētākajiem.
Katrā ziņā- labākais lētākais objektīvs kāds vien ir pieejams.
Ar viņu iespējams radīt brīnumus, ja vien tas nonāk pareizajās rokās.
Pilnīgi visi cilvēki ko pazīstu, kas patiešām lieto šo objektīvu ir par to sajūsmā.
Hands down. Respect!
Tapēc ņem tādu, vai līdzvērtīgu un saregulē mazu F ciparu, tā lai viss fons izplūst, tad ņem iepriekš sagatavoto papīra gabalu un turi to nelielā attālumā no objektīva.
Lūk tā:
Gan jāpiebist, ka lai viss nostrādātu- objektīvam jābūt pievienotam kamerai.
Šeit tas nav izdarīts, tikai lai demonstrētu aptuvenos attālumus.
Tomēr tie ir tikai informatīvi attēli.
Īstais attālums būs atkarīgs no objektīva un izgriezuma lieluma papīrā(vai kartona picas gabaliņā).
Skatoties actiņā(viewfinder) un virzot izgriezumu tuvāk/tālāk no objektīva jau būs iespējams redzēt atšķirību fonā.
Vari pat uzlikt uz Manual Focus un experimentēt to pagrozot lai uzzinātu kurā momentā izplūdums būs visskaistākais un gaismiņas fonā vismilzīgākās.
Jo tās būs lielākas, jo lielākas būs arī izgriezuma aprises.
Es notēmēju izvēlēto izgriezumu pret autofkusa centra kvadrātiņu.
Ir cilvēki kas veido tādus kā apvalciņus arī gar malām, lai tas viss pats turētos uz objektīva un nepielaistu lieku gaismu un atspīdumus no sāniem.
Ir cilvēki kas ievieto izgrieztus šablonus Cokin filtru ieliekamajā rāmītī.
Es izvēlējos to nedarīt.
Vienīgais, nonākot uz ielas un fotogrāfēšanas vietā, atklājās, ka caurumiņi ir pārāk maziņi, tādējādi galaprodukts izskatās mazliet pieduļķots priekšplānā.
No otras puses, tas var būt arī atspīdums no kartoniņa.. Tas lai paliek noslēpums.
Tomēr tas nekas, ideju sapratāt.. Bet man ļoti iepatikās tieši šīs divas fotogrāfijas:
Jautru fotogrāfēšanu!!
TenisD
P.s. Gaisma sejās ir no slavenā homemade ringflash ;) kas atrodas netālu no objektīva, pavisam blakus.
Fona cilvēciņi un zvaigznes ir automašīnu un ielas, vakara laternas gaismas.
piektdiena, 2010. gada 22. janvāris
Creative Bokeh
piektdiena, 2009. gada 20. novembris
Zibspuldze. 2:Ambient
Ir vairāki veidi kā dabūt zibspuldzi nost no aparāta.
Bet neatkarīgi no tā vai Tu to darbini no kāda vada gala, vai ar raidītāju,
ir viens veids kā visvienkāršāk saregulēt fotoaparātu attiecībā pret manuālo zibspuldzi. Kontrolētā vidē.
1) Zibspuldzes stiprums.
2) ISO.
3) Shutter speed 1/250th.
4) F stop. (objektīva atvērums) Vari sākt ar F8, bet tas nav obligāti.
5) Regulē shutter speed, lai iegūtu nepieciešamās attiecības ar dabisko, jau pieejamo gaismu.
6) Balanss starp visām šīm lietām.
Šī pamācība vislabāk atbilst zibspuldzēm ar manuāli regulējamu stiprumam.
Kontrolētos apstākļos, es vienmēr sāku ar mazāko iespējamo iedaļu stipruma skalā, tas arī ir visvājākais.
Piemēram manam Vivitar 285hv tā ir 1/16 daļa no pilnas jaudas.
Kāpēc sākt ar vājāko?
Jo tas ēd vismazāk baterijas, kā arī nodrošina ātrāku zibspuldzes uzlādes laiku.
Uz katru nākamo stipruma iedaļu zibspuldzes jauda samazinās aptuveni uz pusi.
Zibspuldzes jauda nodrošina gaismas stiprumu. Tātad gaismas daudzums tiek samazināts uz pusi.
Tāpēc attiecīgi arī uzlādēšanās, ar katru nākamo, iedaļu notiek apmēram uz pusi ātrāk.
Piemēram, ja mans Vivitars uz pilnu jaudu lādētos aptuveni 6 sekundes,
tad uz 1/4turto stipruma, tam būtu nepieciešamas tikai 1,5 sekundes lai uzlādētos pilnībā.
Ar 1/16 iedaļu, rēķiniet, vēl četras reizes ātrāk. Tas viss arī atkarīgs no bateriju stipruma un kalpošanas ilguma.
Taču tumšos apstākļos, kad zibspuldze ir noteicošais(vai vienīgais, vai akcentējošais) gaismas avots, pareizi saregulējot fotoaparātu, bieži 1/16 jaudas portretam arī ir viss, kas nepieciešams.
Ir vēl veidi kā paātrināt uzlādes ātrumu ar speciāliem atsevišķi pievienojamajiem akumulatoriem un tamlīdzīgām ierīcēm, taču es tādas pagaidām nelietoju.
Pirmkārt jau tāpēc ka bieži vien šie speciālie akumulatori maksā vairāk kā pati zibspuldze.
Otrkārt papildus nostiprināšana un svars. Es labprātāk nēsāju somā līdzi papildus 4tras baterijas.
Ak jā, gandrīz piemirsu. Ir vēl viens labs iemesls, kāpēc sākt ar mazāko iespējamo zibspuldzes stiprumu.
Ar pilnu zibspuldzes jaudu, no tuva attāluma sejā iebliežot, nabaga cilvēks vēl nedēļu staigās bez ēnas..
Tas tā, tēlaini izsakoties.
Protams šo var uzskatīt par nesvarīgu argumentu tie fotomasteri, kuri vēlas būt žilbinoši.
Atpakaļ pie uzstādījumiem.
Zibspuldzes stiprums.
Pēc tam sāc ar ISO- tāpēc jo tas ir vistiešāk atbildīgs par sensora jūtīgumu.
Mierīgi uzregulē ISO100 - viskvalitatīvākā jūtīguma pakāpe attiecībā pret trokšņu līmeni fotogrāfijā.
Nākamais solis ir uzregulēt lielāko iespējamo shuttera ātrumu.
To var atrast lietošanas pamācībā, pie vārdiem - Flash Sync Speed, vai tamlīdzīgiem.
Piemēram Canon EOS 400D tas bija 1/200th. Canon EOS 40D tas ir paātrināts līdz 1/250th.
Tātad shutteru uz 1/250.
Nākamais solis - vienkārši taisi testa bildes un uzreiz ekrānā apskaties cik spēcīga ir zibspuldze attiecībā pret objektu pret kuru tā pavērsta.
Sāc regulēt F ciparu(diafragmas atvērumu).
Vari droši sākt ar F8, lai būtu kautkāds konkrēts skaitlis.
Tieši F cipars ir vislielākajā mērā atbildīgs par zibspuldzes raidītās gaismas stipruma regulēšanu.
Uztaisi testa bildi, kompozīcija nav svarīga un tai pat nav jābūt asumā, vienkārši lai pārbaudītu zibspuldzes stiprumu.
Skaties uz objektu, vai ir nepieciešamais gaišums. Ja piemēram cilvēks ir pārāk tumšs, tad atver plašāku diafragmu(noregulē mazāku F ciparu).
Ja pilnīgi balts apžilbis ar izdedzinātām vietām, aizver diafragmu ciet(attiecīgi lielāku F ciparu).
Ja neviens no variantiem nestrādā, maini zibspuldzes stiprumu.
Piemēram, sākumam, par vienu iedaļu vājāku vai stiprāku.
Viss atkarīgs no tā ko redzi savā fotoaparāta ekrāniņā.
Tad, nākamais solis ir shutter speed(slēdža ātrums).
Noregulē to uz leju, kamēr dabiskā gaisma sāk izskatīties labi.
Protams viss atkarīgs arī no tā, ko vēlies parādīt savā fotogrāfijā.
Ja piemēram personu tumsā, tad atstāj lielāko iespējamo - kas ir 1/200th, vai 1/250th labākām kamerām.
Tādējādi vidē esošā gaisma būs maksimāli nogriezta nost un bildē būs apgaismotas tikai vietas kur trāpīs zibspuldzes gaisma.
Ja vēlies skaisti iekļauties vidē, tad regulē ātrumu uz arvien lēnāku, kamēr parādās vidē esošās gaismas.
Ja vēlies kaut ko dramatiskāku, tad noregulē ātrumu tik ilgi, kamēr parādās vide un regulē par dažām iedaļām atpakaļ tumšāku.
Tas izcels vietas kur zibspuldzes gaisma trāpīs.
Ja regulējot slēdža ātrumu sasniedz kritiskāku robežu, kad lielāka iespēja izraustīt kadru fotografējot bez statīva, uzregulē uz augšu ISO.
Uzregulējot uz augšu ISO mazliet mainīsies arī F cipars, attiecīgi tāpēc pieregulē to lai nepārgaismotu apzibeņoto objektu.
Tā mainot zibspuldzes stiprumu, tad F(objektīva atvērumu), tad shutter speed(slēdža ātrumu), un ISO, ātri iemanīsies atrast visoptimālāko kombināciju vēlamajam efektam fotogrāfijā.
Un ar laiku spēsi, vienkārši uzmetot acis testa kadram, momentā noteikt precīzi vajadzīgo parametru, kuru mainot arī mainīsies viss kadrs.
Testa kadri ir ļoti vēlami un nepieciešami lai uzreiz apskatītos rezultātu un attiecīgi varētu reaģēt, ja kaut kas nav kārtībā.
Visas mūsdienu digitālās kameras piedāvā šādu iespēju. Tāpēc vajag to izmantot.
Atceries, ka testa kadrus arī vienmēr var izdzēst. Es parasti uztaisu testa kadru, ja kaut kas racionāli jāmaina, saregulēju.
Tad vēl vienu testa kadru, tad salīdzinu abus un sliktāko uzreiz izdzēšu. Lai neaizņem vietu atmiņas kartē.
Testa kadri mūsdienu kamerās aizvieto vajadzību pēc Zibspuldzes stipruma gaismas mērītāja(light meter).
Šis mērītājs ir speciāla ierīce, kas maksā kaudzi naudas un nolasa zibšņa stiprumu nosakot attiecīgo F ciparu.
Nekad tādu pat rokās neesmu turējis. Un diezgan daudzi profesionālie izbraukumu fotogrāfi ārzemēs arī savā darbā tos nelieto. Kādēļ? Jo šī ierīce kļūst lieka strādājot uz izjūtu, vienmēr apskatoties testa kadrus, kā arī saprotot kurus parametrus, kad nepieciešams regulēt.
Protams viss mainās fotografējot ar filmu. Tad light meters ir vitāli svarīgs, ja vien nav daudzu gadu pieredzes mācoties no kļūdām, vai arī kaut kādas augstākās zināšanas matemātikā, lai aprēķinātu katras zibspuldzes attāluma, stipruma un slēdža attāluma sakarības.
Bet atgriežoties pie mūsdienu digitālajiem fotoaparātiem.
Vēlreiz no sākuma:
1) Zibspuldzes stiprums.
2) ISO.
3) Shutter speed 1/250th.
4) F stop. (objektīva atvērums) Vari sākt ar F8, bet tas nav obligāti.
5) Regulē shutter speed, lai iegūtu nepieciešamās attiecības ar dabisko, jau pieejamo gaismu.
6) Balanss starp visām šīm lietām.
Un droši pieraksti sev to kaut kur, mobilajā telefonā, blociņā, kaut vai ar pildspalvu uz rokas.
Tas man manāmi atviegloja sapratni, sākot nodarboties ar šīm lietām, uzreiz pēc tam kad apnika šaut uz dullo.
Kad attiecīgos momentos vēloties panākt citādus efektus, mazliet sāku justies ierobežots.
Vēloties iegūt speciālus efektus, kā sekls asuma dziļums, vai tieši pretēji, lai pēc iespējas vairāk būtu asumā.
Regulē visus iepriekšminētos parametrus kamēr tie visi sakārtojas, tieši tāpat kā vienkārši fotografējot dabiskajā/pieejamajā gaismā, bez zibspuldzes.
Vienīgā izmaiņa, klāt nāk vēl zibspuldzes stiprums, kas tieši tāpat kā pārējie ir tikai vēl viens regulējams parametrs.
Rakstus par šo pašu tēmu iespējams atrast arī internetā, angļu valodā.
Ieteikšu tikai divus no tiem. Ja ar tiem nepietiek, pārējos iespējams sameklēt slavenajā google.com.
Pirmais ir plašs apraksts, kas pieejams online David Hobby Strobista mājaslapā.
Ja cilvēkam patiešām interesē šīs lietas un viņš kaut cik prot angļu valodu un lasīt, David Hobby un strobist vārdiem liekus paskaidrojumus nevajadzētu prasīt.
Bet tiem kas ir reģistrēti flickr lietotāji, iesaku arī atstāt savu epasta adresi Bernie Ledesma, komentāros šajā linkā un viņš katram personīgi, bezmaksas, nosūtīs piecas lappuses garu PDF failu- labi pārskatāmu izklāstu angļu valodā, ar piemēriem un bildēm.
Bernie Ledesma ir pamatīgi izkopis prasmi strādāt ar Canon 430ex zibspuldzi, kura nebūt nav tā spēcīgākā no visām Canon pieejamajām.
Tas ir labs piemērs, kā cilvēks kurš izkopis savas prasmes pielietot savu tehniku līdz maksimumam, neaprobežojoties dēļ kautkādiem uz iepakojuma rakstītiem parametriem. Reāls čalis, kurš ar savām fotogrāfijām pierāda, ka netikai visdārgākā tehnika ļauj sasniegt brīnišķīgus rezultātus.
Bez tam savā Outdoor Strobist atlasē visām fotogrāfijām (uz katras atsevišķi uzspiežot) ir apakšā apraksts ar diezgan precīzu informāciju, tiešu kur un kādas gaismas atradās, lai taptu attiecīgais rezultāts.
Flickr ir ļoti laba mājaslapa, kurā daudzi dalās ar savām zināšanām un pieredzi fotojomā.
Iesaku īpašu uzmanību pievērst Strobist grupai, kurā publicētajām bildēm visām klāt ir apgaismojuma info.
Citām pat ar zīmētām diagrammām. Un laiku pa laikam arī šajā grupā iepeld pa kādam iesācēja radītam šedevram, kas tapis tieši tāpat, mācoties no citiem lietotājiem un strobist.com.
Jautru fotografēšanu.
T.
trešdiena, 2009. gada 21. oktobris
Viesis: Kaspars Alksnis.
Šodien blogā viesojas viens no ekscentriskākajiem Latvijas inline un jauniešu fotogrāfiem, kā arī ZZ stipendijas laureāts fotomākslā - Kaspars Alksnis ar pamācību, kā izgatavot DIY Ringflash (precīzi tādu es lietoju Skuteļa portretam).
Parametri un pamācība.
Sveiki,
es jums pastāstīšu kā mājas apstākļos uztaisīt diezgan profesionālu zibspuldzes palīgierīci – ringflash jeb riņķveida gaismas izkliedētāju, kurš veikalos maksā krietni pāri simts latiem, toties mājas apstākļos, ja vien ir viss nepieciešamais, tad to var izdarīt neiztērējot ne santīma. Galvenais ir pacietība un rūpīgums, jo, lai vienu paštaisīto ringflashu uztaisītu ir nepieciešama, apmēram, pusotra stunda.
Materiāli: biezs un plāns kartons, folija, dokumentu vāciņu plēve (gaismas izkliedēšanai) un spēcīga līmlente.
Darba gaita:
Izgriez no bieza kartona riņķa pamatni ar nelielu izvirzījumu zibspuldzei (atkarībā no zibspuldzes izmēra), riņķa diametrs ap 32 cm, un pa vidu izgriezt apli, diametrs ap 17 cm. Tad šo kartona pamatni aptin ar foliju un aizmugurē piestiprini visu ar līmlenti, tā, lai folija būtu cieši klāt kartonam, var arī izmantot līmējamo foliju.
Paņem plāno kartonu, kurš lokās, un izgriez, apmēram, 5 cm augstu apmali, kuru aplīmē ar foliju, tāpat kā kartona pamatni, un apmali aplīmē apkārt folija pamatnei, atstājot brīvu vietu zibspuldzei, tā lai nebūtu nevienas šķirbas. Neaizmirsti to pašu izdarīt arī riņķa iekšpusē. Virs zibspuldzes izvirzījuma izveido no biezā kartona tā kā jumtiņu, lai spētu saturēt zibspuldzi.
Tad ņem dokumentu vāciņu plēvi un rūpīgi aptin apkārt visam riņķim, atstājot riņķa vidu tukšu. Plēvi nostiprini ar līmlenti pamatnes aizmugurē.
Ja būsi rūpīgi sekojis līdzi darba gaitai un gatavā ringflash bildēm, tad noteikti tev viss sanāks!
Pielikumā, dažas fotogrāfijas no Kaspara flickr profila, kas radītas lietojot tieši šo ringflash:
ceturtdiena, 2009. gada 15. oktobris
Zibspuldze. 1: Bounce Flash
Paši pamati..
Dažas iespējas, ja zibspuldze tikai viena un uz kameras.
Jeb vairāk par to, ko angliski dēvē par - bounce flash technique.
Ārējā zibspuldze.
Viens no vienkāršākajiem veidiem kā palielināt gaismas daudzumu telpā ar vislielāko iespēju daudzumu, kā tieši to izdarīt.
Iebūvētās zibspuldzes gaisma ir ļoti asa un sprādziena veidā virsū krītoša, kas veido sarkanas acis tiešā atspīdumā, tai atspīdot acīs un mēdz mest ēnu kadra apakšējajā daļā, it īpaši- ja lieto platleņķa objektīvus, vai arī kautkādus lielākus ar saules blendēm.
Bet asās ēnas rodas no tā, ka tās gaismas avots ir ļoti maziņš.
No tā visa mazliet varam glābties uzliekot ārējo zibspuldzi ar nolokāmu un grozāmu augšdaļu.
Tādā veidā samazinot iespēju fotogrāfēt skaistās sarkanās acis un arī ēnas krīt mazliet citādi, bet tikai mazliet.
Tomēr pavēršot zibspuldzi precīzi pret objektu - gaisma joprojām nav nekāda glaimojošā un ja speciāli nesaplūdina zibsni ar citu pieejamo gaismu - cilvēks joprojām pārvēršas spilgtā, plakanā veidolā kas velk aiz sevis asu, melnu ēnu un tumšu fonu. Jo, lai arī uzliekamās zibspuldzes zibsni radošā virsma ir kādas 5 reizes lielāka, kā iebūvētās, tas joptojām ir maziņš gaismas avots.
To var padarīt mazliet labāku sapludināšana ar jau pieejamo gaismu, līdzīgi kā aprakstīju rakstā par iebūvēto zibspuldzi.
Bet ja ir pieejami griesti - tad vienkāršākais veids kā uzlabot gaismu, ir pavērst zibspuldzi pret tiem.
Mazliet par gaismas īpašībām - jo lielāks gaismas avots, jo mīkstāka gaisma.
Tāpēc pavēršot zibspuldzes gaismas staru pret sienām vai griestiem, gaismai atstarojoties un nākot atpakaļ no daudz reizes lielākās virsmas, gaisma paliek mīkstāka un patīkamāka acīm. Kā arī saudzīgāka pret cilvēku, ja tas ir, piemēram, portrets.
Turklāt atstarojot gaismu no griestiem, bilde izskatīsies telpiskāka un dabiskāka.
cilvēki ir pieraduši redzēt gaismu kas spīd no griestiem virzienā uz leju(griestu lampas).
Liec zibspuldzei atstaroties pret jebkuru tuvāko virsmu, kaut vai cilvēku kas stāv blakus(vai aiz muguras), ja vien viņam nav iebildumu tikt apžilbinātam - tas ir tehniskais risinājums, ko izmanto daudzi kāzu fotogrāfi, lai padarītu savas bildes skaistākas.
Piemēram, bilde dabiskajā gaismā- kas nāk no griestu logiem, pelēcīgā dienā:
Un otrā bilde, kurā zibspuldze tiek raidīta pret kreiso sienu:
Pirmkārt, lai labāk apgaismotu seju, otrkārt arī krāsas paliek mazliet draudzīgākas.
Kā papildus bonuss ir mazītiņie zibsnīši acīs, kas ļauj tām izskatīties dzīvākām.
Lielākais bounce flash triks ir - iegūt lielāku objektu apspīdošās gaismas virsmu. Protams tai jābūt pēc iespējas atpakaļ pavērstai pret objektu, ko fotogrāfē, lai gaisma tiktu atstarota atpakaļ, citādi veltīgi zaudēsi daudz gaismas.
Tā ir viena no visvienkāršākajām gaismas tehnikām, ko vienmēr noder atcerēties, kad visu citu esi aizmirsis paņemt līdzi, vai vienkārši nav laika un/vai vietas citādiem uzlabojumiem. Ja vien ir pieejama kāda tuva virsma pret kuru gaismai atstaroties.
Milzīgā koncertzālē vai skolas sporta zālē ar ļoti augstiem griestiem, būtu jāveido diezgan lieli kompromisi, lai gaisma sasniegtu mērķi, tai ilgi ceļojot līdz griestiem un atpakaļ, plus līdz cilvēkam attiecīgajā attālumā.
Tas prasītu daudz spēka no mazās zibspuldzes- daudz baterijas spēka un palielinātu uzlādēšanas ilgumu.
Atceries!!
Gaisma atstarojas un krīt atpakaļ līdzīgā veidā, kā to darītu piemēram tādā pašā ātrumā mesta kaučuka bumbiņa.(fizika)
Tāpēc ja vēlies trāpīt precīzāk pa galvu cilvēkam, kurš stāv Tavā priekšā, aptuveni 4trus metrus no Tevis, tad strauji svied bumbiņu(gaismu) kādus divus metrus sev priekšā(vienkārši attiecīgajā leņķī nolokot(notēmējot) zibspuldzes galu uz priekšu), lai vietā kur gaisma lūzt tā turpinātu virzīties tieši pret cilvēka seju.
Bumbiņu taisni griestos sviežot tā uzkritīs virsū Tev pašam, tā ir arī ar gaismu.
Vēl viena gaismas īpatnība:
lūztot tā pārņem krāsu no virsmas pret kuru atstarojas, tādējādi- ja griesti būs zaļi, arī zibspuldzes, pret tiem atstarotā, gaisma būs ar tādu pašu nokrāsu. Un tumšas virsmas mēdz absorbēt gaismu, uzsūkt to.
Tāpēc šis variants vislabāk darbojas telpās ar gaišiem, zemiem griestiem, vai melnbaltām bildēm :D
Bet vienmēr mēģini!! Vienkārši, eksperimentē.
Fotogrāfisko paņēmienu ir daudz, svarīgi ir tikai zināt galvenās līnijas pēc kurām vadīties, lai lielāko daļu no tiem atklātu pats.
Manuprāt, labā bounce flash fotogrāfijā, no pirmā acu uzmetiena nemaz nevar redzēt, ka lietota bouce flash tehnika, bet arī tas ir tikai tāds gaumes jautājums.
Peace.
otrdiena, 2009. gada 11. augusts
Pop-up Flash - not so bad.
Uzminiet kādu gaismu es izmantoju lai radītu šo bildi??
Tieši tā- iebūvēto zibspuldzi!!
Manas domas par šo vienmēr klātesošo, bet reti izmantoto iebūvētās gaismas zibsni un tā labajām īpašībām.
Liela daļa fotogrāfu (maigi sakot) neatbalsta iebūvētās zibspuldzes izmantošanu.
Viens no iemesliem ir tas, ka lielākā daļa no tiem kas tikai tās atbalsta, diemžēl nerada īpaši skaistas bildes..
Piemēram ejot pa zoodārzu un redzot kārtējo 400D ar 18-55 objektīvu kādam rokās, jau skaņa vien, izlecot iebūvētajai zibspuldzei, liekas kā nelaimes vēstnesis..
Tomēr tā var būt arī laimi nesošs iemesls, kas palīdz bildei izdoties :)
Parasti izlecot maģiskajai, iebūvētajai zibspuldzei, tā mēdz izgaismot kadru, kā vēloties visu kas atrodas tai tuvāk padarīt baltāku nekā tas patiesībā ir, tādējādi pārējo attēla daļu atstājot slīgstot tumsā, un/vai speķainos atspīdumos uz visām redzamajām, atspīdošajām virsmām.
Tomēr- ko es darītu, ja taisot bildes dabiskajā gaismā, lauka apstākļos, nejauši gadītos nonākt tumšā šķūnītī, kurā vienīgais gaismas avots ir viena spuldzīte kas karājas pie sienas, bet es nolemtu ka gribu to bildi?
Tieši tā man nesen gadijās.
Vispirms izmēģināju, ko es varu izdarīt ar pieejamo gaismu, jo man parasti patīk tās noskaņa.
Uzreiz nogriezu F uz 2.8.
Tādējādi ielaižot objektīvā maksimāli daudz gaismas.
Tas ir pats plašākais atvērums kāds manam 28-75mm objektīvam iespējams.
Es ieguvu ISO400 F/2.8 1/15.
Uz 1/15 sekundes daļu ir grūti noturēt kameru rokās tā lai 28mm neizplūstu, tomēr tas ir iespējams.
Ja bildējam maz, vai nekustīgus objektus.
Kas nav iespējams, ir tādā veidā sastindzināt personu, kas tajā pat brīdī aktīvi darbojas ar matu dzenamo aparātu. Pamēģināju augstāku ISO, tas būtu 800. Bet joprojām persona plūst un rezultātā sanāk tikai "abstraktā māksla". Un tā kā ISO1600 man arī nedotu vēlamos rezultātus, es izlēmu par labu iebūvētajai zibspuldzei, kas var izrādīties pat ļoti vēlama ierīce, tādos gadījumos kā šis.
To saprotot un attiecīgi lietojot.
Pirmais ko es gribēju izdarīt, ir likt zibspuldzei saplūst ar dabisko gaismu.
Tās iebūvētās vēlmes "izsprāgt" vietā- liekot tai saplūst ar pieejamo gaismu, radot pavisam mazītiņu gaismas zibsni, tikai pietiekošu, lai sastindzinātu to attēla daļu, ko vēlos dabūt asumā.
Tātad, izmantojot kameras uzstādījumus, nogriezu iebūvētās zibspuldzes jaudu uz -2.
Mūsdienās to var izdarīt pat lielai daļai ziepjutrauku, kaut arī tā nebūt nav tā funkcija ko izvēlas to mērķauditorija un lielākais lietotāju vairums.
Ko es ieguvu?
ISO800 F/2.8 1/100.
Mazliet uzgriezu lielāku shutteru, lai viss pēc iespējas vairāk sastingtu.
Kā arī tā iemesla pēc, jo izmantojot zibspuldzes bieži nogriežu pieejamo gaismas daudzumu mazliet tumšāku, tādā veidā liekot vairāk izcelties personai, vai priekšmetam ko bildēju, mazliet gaišākiem par fonu.
Ko darīt lai samazinātu ISO ciparu neiegūstot slavenās traki melnās ēnas?
Samazināju arī shutter speed.
ISO400 F/2.8 1/60.
Kas joprojām ir lielisks slēdža ātrums, lai bildē viss sastingtu sadarbībā ar zibsni, pat nelielā kustībā, jo tumšās vietās zibspuldze ir labākais veids kādā likt kadram "sastingt".
Dažas dienas vēlāk attapos kādā "parasta vakara apgaismojuma" pilnā dzīvoklī, kad pāris čaļi palūdza lai tos ātri nobildēju pirms došanās prom. Tāpēc lai nevajadzētu ilgi krāmēties ar gaismām un uzstādīšanu vienkāršam snapšotam, es ātri, kameru izvelkot, izlēmu par labu jau pieejamajai, tajā iebūvētajai gaismai.
Šoreiz gan liekot lietā vēl mazāk jūtīgu ISO.
ISO200 F/2.8 plus griestu lampas, kas pieprasīja slēdža ātrumu mazliet mazāku par 1/6th.
Nogriežot zibspuldzi uz -2 un ISO200 plus F/2.8 kombinācija lika man apstāties pie cipara 1/6.
1/6tā sekundes daļa nebūt nav labākais ātrums kuru visvieglāk noturēt rokās lai bilde neizplūstu.
To pat labā dienasgaismā ar 28mm uz objektīva ir ļoti grūti noturēt rokām nenotrīcot.
Ir dažādi veidi kā padarīt savas bildes asākas vien pareizi turot kameru rokās.
Internetā var atrast daudz pamācības, dažādiem veidiem un trikiem- kā to labāk izdarīt.
Tāpēc atceries- savienojot to visu ar zibspuldzes radītu zibsni var daudz vieglāk sastindzināt kadru tumšākās vietās un apstākļos.
Protams tas nenostrādātu gadījumam šķūnītī, jo es tobrīd bildēju personu kas nepozē kamerai, bet darbojas savā nodabā.
Šajā gadījumā, arī mazāk redzamas melnās ēnas, kas tomēr bija labāk redzamas iepriekšējās bildēs krītot no sejas uz rokām un otrādi.
To būtu iespējams viegli mainīt mazliet pakoriģējot pozu un leņķi, tomēr es nevēlējos iejaukties procesā.
Gribēju tās bildes atstāt pēc iespējas dabiskāka izskata.
Savās bildēs man patīk sadarboties ar pieejamo gaismu, ja vien tā pieejama kaut cik sakarīga, vai arī nevēlos radīt kādu pilnīgi pretēju efektu.
Manā flickr fotogalerijā iespējams apskatīt vairākas bildes, kas radītas tādā stilā apvienojot gaismas. Man patīk to izmantot nekustīgiem portretiem.
Apkopojums:
Es izvēlos ISO jūtību, tad zemāko(optimālo F ciparu) un pēc tam regulējot shutter speed pētu cik daudz gaismas kamerai ir nepieciešams.
Jā tā prasa vairāk kā es spēju noturēt rokās un tādejādi bildei galīgi izplūstot, labprāt izmantoju visu kas gadās pa rokai lai panāktu vēlamo kadru. Pat iebūvēto zibspuldzi, protams padarot to bildei draudzīgāku, šajā gadijumā - pēc iespējas nemanāmāku.
Droši eksperimentē ar visu kas gadās pa rokai. Gluži vienkārši tik daudz kas var arī izdoties!!
viss.
otrdiena, 2009. gada 28. jūlijs
Inlains. 2: Ko vēl vajadzētu ņemt vērā.
Tagad, kad tehniskā daļa ir skaidra - mazliet no estētiskās.
Kad jūti kameru, pārzini pogas un cipariņus, var sākt domāt par to, kur un kāpēc atrasties bildējot attiecīgo personu un triku.
Visvienkāršākais veids kā iemācīties bildēt trikus, ir pētot jau gatavās bildes.
Protams vislabāk būtu sadabūt kādu labu inline žurnālu taustāmā formātā.
Kā Be-mag, Daily Bread, Theconference bezmaksas žurnālu vai
ONE.
Daily Bread gan būs mazliet grūtāk sameklēt ņemot vērā, ka tos vairs neražo, bet
tieši Daily Bread bija žurnāls ko pētot es uzaugu, tādēļ no tā esmu ietekmējies visvairāk. Varbūt iespējams aizņemties no kāda, kam mājās stāv pāris eksemplāri.
Tagad priekšroku dodu žurnālam Be-mag, ņemot vērā to, ka tam reizi gadā iznāk photoissue kurš ir veltīts
tieši skatephoto, labākajām bildēm, fotogrāfiem, viņu tehnikai un intervijām. No tā visa var daudz iespaidoties.
Nākamajā vietā es lieku online bildes.
Sākot no Be-mag nedēļas bildēm, global connection beidzot ar rakstiem un lasītāju iesūtītajām bildēm.
Senāk tas likās liels gods, ja viņi Tavu bildi izvēlas par lasītāja bildi, bet tagad, visas pasaules bilžu līmenim ceļoties, tā ir ikdienā sastopama parādība. Tomēr joprojām patīkami.
Vienmēr der papētīt Taktikas un TheRolling nedēļas bildes, ar iespēju vērtēt un komentēt tās, kā arī lasīt komentārus.
Ja ir interese vienmēr var pajautāt, kā un kāpēc attiecīgā bilde uzņemta.
Gan jau kāds laipni paskaidros.
Plus visas pārējās iedomājamās mājaslapas, kas ir veltītas inlainam.
Kas vēl ir svarīgi?
Kompozicionālā ziņā- lai ir redzams ieskrējiens un nosēdiens. Vēlams abi, bet ņemot vērā zemos leņķus un dažādu spotu augstumu, svarīgākais ir nosēdiens.
Nosēdienam ir jābūt. Citādi cilvēks atkal karājas gaisā..
Nosēdienam nav obligāti jābūt redzamam kā grīdai, vai pamatnei, tas var atrasties aiz kāda šķēršļa, tomēr skatoties uz bildi vajadzētu uzreiz saprast kur triks ir piezemēts(varēja tikt piezemēts).
Citādi tas tikpatlabi atkal karājas gaisā..
Svarīgi ir redzēt visu spotu, piemēram ja tā ir ļoti gara truba, un skeiteris to noslaido visu.
Katra bilde ir stāsts. Un viens metrs trubas ar čali virsū to pilnībā nepastāstīs.
Svarīgi ir redzēt triku, tā lai saskatāms- ko tieši dara skeiteris. Slaido vai lec, vai vienkārši ripinās kautkur, tāpēc sevi cienošam skate fotogrāfam vajadzētu zināt un saprast trikus.
To iespējams uztrennēt arī skatoties inlain filmas. Atkal ļoti daudz var atrast onlainā. Plus arī skeitparka kastītes, vai soliņa deldēšana palīdz šajā jomā.
Bet ļoti labi būtu dabūt kādus dvd, man patīk taustāmas lietas.
Nav obligāti jāmāk pašam attiecīgo triku izpildīt, taču ir jāzin kurā mirklī tas izskatīsies vislabāk, no kurienes uz kurieni notiks kustība un kādā leņķī atradīsies pats izpildītājs attiecībā pret kameru.
Lielākoties katram trikam ir viens moments, kad tas izskatās vislabāk, piemēram lecot gapu, ir viens moments kurā skeiteris atrodas visaugstākajā punktā.
Vai visstilīgāk saķēris slidas.
Vienmēr daudz ir atkarīgs no leņķa ko izvēlas fotogrāfs.
Katram leņķim šis punkts atradīsies mazliet citā vietā. Bet kattreiz tieši tas ir tas punkts kurā Tu gribēsi nospiest pogu.
Tāpēc fotogrāfam triks jāredz kā skeiterim, bet jāparāda savās bildēs vēl labāk.
Lai liktu spotam izskatīties augstākam inlaina fotogrāfi bieži lieto platleņķa objektīvus.
Piemēram maza apmalīte izskatīsies ceļa augstumā pareizi lietojot platleņķi.
Vai arī ar platleņķa palīdzību var kadrā ietvert vairāk telpas kā ar šauro. Gadījumos kad nav kur tālāk atkāpties, vai kautkas traucē.
Esmu atklājis, ka tur kur ir patiešām lieli augstumi un attālumi, labāk izskatās šaurāks objektīvs, jo platais pataisītu skeiteri par gandrīz nesaskatāmu punktiņu bildē, kamēr spots paliek ļot grūti saprotams.
Tikmēr šaurais gals liek visam izskatīties dabīgākam un piemēram augstajai kantei, izskatīties vēl augstākai, jo slaidotājs pats uz tās atrodas mazliet sarāvies.
Visbiežāk es bildēju no lejas uz augšu.
Tas liek pazust nevajadzīgiem krūmiem un ēkām aiz muguras, izceļ cilvēku vairāk.
Tādā veidā bildējot arī spots izskatāS augstāks, tas savukārt izceļ triku.
Bet ne vienmēr.
Kā parasti -katrā situācijā, visi apstākļi mainās.
Tāpēc nedēļas foto bildēšana kattreiz izvēršas par nelielu piedzīvojumu, īsto kadru meklējot.
Vēl jāņem vērā, ka bildē ir jāredz kaut masdrusciņ skeitera seju.
Kaut masdrusciņ, tomēr tas asociē attiecīgo bildi un triku ar attiecīgo personu.
Tāpēc ir ļoti rūpīgi jāizvēlas leņķis no kura bildēt attiecīgo triku, un katram trikam tas var izrādīties citādāks, pat tajā pašā spotā.
Piemēram, ja sanāk bildēt triku spotā, izmantojit dabisko gaismu. Un nevar bildēt pret sauli, tad sanāktu tikai siluets, tāpēc var pārvietoties uz pretējo pusi, un palūgt lai skateris izpilda kādu citu triku.
Tā ir gadījies, piemēram bildējot vienu triku es galvā iztēlojos citu, un ja paveicas un skeiteris var to izpildīt, var izdoties pat trīsreiz labāka bilde par sākumā iecerēto.
Tieši tā bija ar pirmo bildi iepriekšējā rakstā.
Ļoti daudz no visa šī procesa notiek Tavā galvā, tāpēc vienmēr vajag domāt līdzi tam ko dari.
Es cenšos ielikt katrā kadrā tieši tik cik vajadzīgs lai saprastu triku, redzētu nosēdienu, ja iespējams arī ieskrējienu.
Plus vēl šo to apkārtnē redzamu, bildēšanas vērtu. Kautko interesantu.
Tomēr mēģinu sekot līdzi lai kadrā nav par daudz. Lai viss saplūst, bet inlains nepazūd.
P.s. Spied uz bildēm ja vēlies tās komentēt, redzēt sīkāku aprakstu vai vienkārši apskatīt lielākā izmērā.
piektdiena, 2009. gada 24. jūlijs
Inlains. 1: Tehniskā daļa, pamati, apsvērumi.
Sveicināti,
Laiku pa laikam man vaicā, kā vislabāk fotogrāfēt dažādas lietas un kaut arī parasti jāskatās pēc apstākļiem, vienmēr ir kautkādas līnijas un pamati pēc kā vadīties. Tāpēc šis raksts ir mani pamati un apsvērumi, bildējot slidotājus kustībā. Un ne tikai. Pamācība- tā arī var teikt.
Tiem, kas ko tādu grib darīt, pirmoreiz paņēmuši kameru rokās, pirmkārt ir jāuzzin kautkādi pamati, par to kura poga ko dara un ko kurš cipars uz ekrāna nozīmē.
Par spīti pieņēmumam ka lietošanas pamācības ir garlaicīgas un tehniski rakstītas, tās izlasot Tu gūsi daudz lielāku sapratni par to kā kamera strādā, kā lasīt tās gaismas mērītāju. Un uzzināsi kāpēc vairāk iesācējam ir tipiskā "melnā bilde" lietojot kameras programmu M, nekā tiem kas tās lasa.
Kaut arī M bieži liekas "krutākā iespējamā programma", kas tikai neder attiecīgajam lietotāja "stilam". Varbūt vienkārši attiecīgajam lietotājam ir mazliet jāpalasa lietošanas pamācība. Jo patiesībā viss ir diezgan vienkārši, ar kameru viss ir kārtībā, tā tikai paklausa Taviem uzstādījumiem. Un pagriezt vienu slēdzi uz iedaļu M vēl nav nekāda kameras uzstādīšana, pat ja ar to vienā no piecdesmit gadījumiem pietiek lai kaut jebkāda bilde izdotos.
Tāpēc vēlams pārzināt pogas un mācēt nolasīt to, ko kamera saka Tev priekšā.
Saproti savu tehniku un tā atbalstīs Tevi.
Izmantojot dabisko gaismu-
1.Shutters.
Lai gan 2008. g. 4. aprīlī LZA Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas apakškomisijas sēdē nolēma, ka vārds "shutter" tulkojams kā "slēdzis", es to pavisam oficiāli turpināšu saukt par shutteru, savas ērtības labad. Tā būs arī vieglāk lasot lietošanas pamācību, kā arī ārzemju blogus.
Bildējot kautko kustībā, tas ir pats svarīgākais parametrs, lai sastindzinātu kadru, vai ļautu tam izplūst.
Vispirms es uzstādu shutteru, tad pielāgoju pārejos uzstādījumus.
Bildējot inlainu mēs nudien negribam lai skeiteris izplūst. Tas protams ir pieļaujams ļoti retos gadījumos, vai arī radot "augsto mākslu", taču manuprāt pats galvenais ir radīt iespaidu par attiecīgo triku, parādot to pēc iespējas saprotamāku un stilīgākā paskatā. Tā lai skatoties uz bildi uzreiz ir skaidrs- kas tas ir pa triku un kur tiek izpildīts.
Nepiekrītu vecajiem uzskatiem- sportistam jāatrodas zilās debesīs, gaisā un papludinātam, kur nevar saprast kāpēc un uz kurieni tas lido.
Tas varbūt der fotogrāfējot putnus, vai lai radītu šīs personas "neparastu" portretu, tomēr neder labam skatefoto.(Kaut gan, kas der lai bildētu labu skatephoto, bieži vien der arī lai bildētu neparastus portretus un putnus kustībā haha)
Joprojām tas neataino triku, nedod priekšstatu par notiekošo un jau sen vairs nav "stilīgi un neordināri". Šajā ziņā oldschool paliek oldschool un tikai vecās paaudzes stila reportāžas/portreta fotogrāfu attēlos.
Nepārprotiet, man ļoti patīk portreti/reportāžas un tos bildēt un es ļoti cienu vecās paaudzes fotogrāfus, taču mans stāsts ir par pavisam ko citu.
Tāpēc lūdzu neapvainoties šā stila piekritējiem, es nedomāju neko sliktu, tas vienkārši ir mans pamatojums, kāpēc es bildēju citādi.
Man daudz svarīgāk liekas atainot triku procesā- tādu kāds tas izskatās vidē,
kādu es to redzu dzīvē, protams liekot lietā visas tehniskās iespējas lai tas izskatītos pēc iespējas labāk.
Turklāt tas ir negodīgi pret skeiteri, iztēlojies:Tu esi pielietojis visus savus spēkus un veltījis visu vienai domai- lai pārvarētu dabiskās bailes un pēc pusstundu ilgas koncentrēšanās, varbūt riskējot ar visu, nolēktu no tās mājas jumta, vai noslaidotu milzīgo handrailu, sakopojis visu savu skilu(prasmi) un drosmi, beidzot pārspēj pats sevi, veiksmīgi piezemējies un aizbrauc..
Tomēr Tu zini: varbūt nespēsi saņemties to izdarīt vēlreiz!
Un tad iesaistās fotogrāfs- un Tev iesniedz bildīti kur Tu spirinies zilā gaisā, ko varēja arī nofotogrāfēt bez mazākās piepūles un domāšanas, vienkārši pārlecot zemē gulošam fotoaparātam, vēl ar smaidu skatoties kamerā... Čīiz!
Tas varētu būt kā uzkāpt pasaules augstākajā virsotnē pa stāvu klinšu sienu uz muguras nesot 15kg smagu tehniku, ar mērķi nofotogrāfēt skaistāko saulrietu, saullēktu vai kailo modeli kas tur jau gatavā pozā gaida un ar uzliktu statīvu uz kura tikai kamera jāuzsprauž (vai nez.. Ieliec tekstā savu variantu) un atklāt ka fotoaparātam baterija ir tukša un atmiņas karte ir palikusi automašīnā..
Es nezinu kā to lai vēl labāk pastāsta. Tas viss ir tik vienkārši saprotams.
Paliek tikai tā brīža sajūtas atmiņās..
Tu vakarā pārrodies mājās bez bildes.
Tāpēc vajadzētu arī saprast triku lai nospiestu pogu īstajā brīdī, labas bildes atšķirība no parastas ir dažās sekundes simtdaļās!
Tātad-
Tiek uzskatīts, ka lai bildē apstādinātu kustību jālieto shuttera ātrums vismaz 1/400th vai lielāks. Jo lielāks būs cipars aiz vieninieka, strīpiņas un pirms "th", jo lielāka iespēja ka kustība bildē sastings.
Tas pats attiecas uz skatefoto.
Lai "sasaldētu" skeiteri trikā un varētu apskatīt viņa sasprindzināto, neatkārtojamo sejas izteiksmi visos sīkumos, mazliet lielākā bildes palielinājumā pēcāk, jālieto shutter speed vismaz 1/400th. Ir arī izņēmumi, piemēram ja izmanto spēcīgas zibspuldzes, vai arī skeiteris taisa triku Tavā virzienā. Tad viss kļūst mazliet elastīgāks, taču 1/400th ir drošs apstādinātājs pēc kura sākt vadīties.
Tāpēc arī iedaļa M ir tik populāra skate fotogrāfu vidū- tā liek katram kadram domāt līdzi, pievēršot uzmanību tam
lai shutters nejauši nenoklīst daudz zem 1/400, tādējādi izslēdzot lielu iespēju visam izplūst.
Protams tas ir labiem laika apstākļiem un/vai lietojot gaišus objektīvus piemērots. Visos citos gadījumos šeit sākas citas problēmas.
Piemēram: uzliekot programmu M un shutter speed uz 1/400th, nospiežot slēdzi rodas slavenā melnā bilde(vai dažos retos gadījumos pat baltā, ko gan var vienkārši izlabot uzregulējot lielāku ciparu aiz vieninieka un strīpiņas).
Tas nozīmē, ka ir pienācis laiks mainīt pārējos uzstādījumus.
2.Maģiskais F cipars.
Ja godīgi, tad man nav ne jausmas kā to dēvē LZA Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas apakškomisija, es to vienkārši saucu par "asuma dziļumu".
Bildējot inlainu tas darbojas tieši tāpat kā visā citā fotogrāfijā. Vecais labais F.
Tātad mums joprojām Shutters uzregulēts uz 1/400, bet bilde tumša.
Regulējiet F ciparu uz leju, tas atver diafragmu un ļauj ieplūst vairāk gaismai aparātā.
Jo mazāks cipars, jo gaišāka bilde un pretēji. Bet gaišāka bilde nozīmē mazāku asuma dziļumu bildē. Tātad jāfokusē precīzāk. Kam gan nevajadzētu būt problēmai darbojoties ar mūsdienu tehnoloģijām.
Un saprotot savu kameru protams.
Jo mazāks F cipars, jo izplūdušāka attēla daļa kas nav asumā.
Attiecīgi jo lielāks cipars, jo mazāk izplūdusi.
Tas gan nenozīmē ka pie F/22 vai F/32 attēls būs nenormāli ass, jo visiem lētā gala aparātiem, par spīti tam ka to var uzregulēt tik lielu, kadra asums ir ierobežots dēļ matricas izmēriem. Tie cipari attiecas uz filmu aparātiem, kā arī attiecīga lieluma matricām. Tāpēc, piemēram ja uzregulē F/32 kas paredzēts 1:1 matricas izmēram uz Canon 400D 1:6 matricas, tā saspiedīs ienākošo gaismu tik tālu, ka attēls paliks "mīkstāks" nevis asāks lielā daļā gadījumu.
Vienkārši- tik daudz informācijas, tik mazai matricai ir pārāk grūti apstrādāt.
Cik esmu atklājis, tad katram objektīvam tas cipars ir citādāks.
Parasti, viscaur attēlam, lielisks asums ir no F/8 līdz F/11.
Tāpēc tā vietā, lai spilgtā vasaras dienā aizgrieztu diafragmas atvērumu ciet uz F/32, bilde ir par gaišu, labāk griezt shutteru uz 1/4000th pusi. Protams, tajos retajos gadījumos kad ir pārāk daudz gaismas, nekas cits neatliks.
F cipars ir ļoti svarīgs arī bildējot ar zibspuldzēm, bet par to vēlāk, rakstā par zibspuldzēm.
Joprojām, ko darīt ja shutters ir 1/400th un uzregulēts pats mazākais iespējamais cipars aiz F, bet bilde joprojām ir tumša??
3.ISO -Pēdējais salmiņš pie kura ķerties, kad viss cits jau ir izmēģināts.(Ja vien nav zibspuldzes pie rokas.)
Tātad, ja shutters ir 1/400 un F zemākais cipars,tomēr vienalga nepietiek gaismas..
Jāsāk regulēt ISO.
ISO tas ir matricas jūtīgums attiecībā pret gaismu. Jo mazāks ISO cipars (piem. ISO100) jo mazāks grauds bildē.
Daži apgalvo, mazāks ISO=labāka kvalitāte.
Nepiekrītu. Nav nekādas jēgas bildējot trikus jaukt to visu ar modes, komerciālo, vai industriālo fotogrāfiju kur notiek cīņa par katru pikseli un kāds nenormāli bagāts klients Tev maksā daudz par ISO100 tikai tāpēc jo viņam patīk tikai pieglaustas un gludas bildes.
Domājiet līdzi, nevajag pārspīlēt. Kad Tev liks nofotogrāfēt to modeli studijā ar visām gaismām un milzīgu naudu fonā, tad arī jāsāk domāt līdzi tam augsto ISO ciparu pielietojumam.
Bet pat ja pavērosiet labus žurnālus un pasaules krutāko portretistu mājaslapas, tad daudziem ir tāds kā "dirty style" savām labākajām bildēm. Bieži zināms netīrums piedod bildei šarmu!
Manuprāt nejau grauds ir pats noteicošākais kopējajā attēla kvalitātē.
Ja piemēram ir labi kadrēta bilde, ar skaistām krāsām, labs asums un visas detaļas skaidri saprotamas, dažreiz tas lielais ISO pat lieliski iederās, piešķir attēlam zināmu burvību un skatāmību. Atgādina vecos labos filmiņkadrus.
Labākiem aparātiem piemēram ir iebūvēts "ļoti kvalitatīvs grauds" arī uz lielākajiem ISO setingiem un zināmos apstākļos es to nebaidos pielietot.
Plus ja salīdzina ar filmiņu bildēm kas ilgu laiku bija standarts, tad tur valda vieni "analogie pikseļi" vien.
Tātad.
Pieņemsim ka mums ir 1/400th, F/3.5 (Kit objektīvam uz 18mm) un ISO100, bet bilde pārāk tumša. Uzgriez ISO uz 200. Ja nepalīdz- 400 utt.
Uz 1600 gan lētākajām kamerām nevajadzētu likt, jo sāk pazust lielākā daļa detaļu piemēram no sejām un detaļas arī ir noteicošs faktors lai bilde būtu skatāma.
ISO800, ja ir laba gaisma piemēram draugiem.lv izmērā nemaz neizskatīsies tik drausmīgi. Tomēr iesaku turēties pie zemākiem ISO vismaz kamēr mācamies bildēt, bet ja nepieciešams, drosmīgi griezt to ciparu uz augšu, jo labāk ir graudaināka bilde, par kārtējo melno attēlu programmā M.
4.Zibsnis.
Katram Inline fotogrāfam vajadzētu pa pāris zibspuldzēm un prast kaut mazliet tās pielietot.
Citādi Tev paliek ierobežota dienas daļa, telpas un gaismas daudzums ar kuriem strādāt.
Ar zibspuldzēm var gan bildēt mazliet tumšākā diennakts laikā, gan likt ēnām pazust un parādīties atpazīstamai sejai tur kur vēl tikko bija cilvēka siluets, var arī likt ēnām rasties. Var gaišā dienas laikā pataisīt bildi dramatisku, trīsdimensionālāku, samazināt shutter speed, kā arī visādi citādi izpausties. Bet par to sīkāk kādā no nākošajiem rakstiem.
Hei, un iegaumē- kattreiz, mainoties videi un apstākļiem, mainās visi iespējamie uzstādījumi, nav nekādu universālo uzstādījumu kas kattreiz ideāli nostrādās.
Pēti, darbojies un improvizē. Domā līdzi un lasi, ko kamera Tev stāsta.
Šīs ir tikai līnijas pēc kurām es vados bildējot inlainu un tāpēc neuzņemos nekādu atbildību par graudiem Tavās bildēs =D
Peace.
P.s. Ja ir kādi jautājumi vai papildinājumi, droši rakstiet komentāros.
